*

tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus. tik ļoti labi ir klīst pa neticami piebriedušo dārzu, sašķīt miltainus tomātus, kraukšķīgus gurķus un burkānus, sulīgu papriku un smaržīgus zaļumus, pēc tam no tā uzburot milzīgu bļodu ar salātiem, kurus neiespējami apstāties ēst. tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus, tik labi ir ļauties plūsmai un karstumam un staigāt bez apakšveļas. nē, nē mani nebaida tas anormālais Krievijas karstums, pēc tālajiem ceļiem, tas izraisa tik smaidu. tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus, tik labi ir neskaitīt laiku cikos jāiet pie miera un cikos jāceļas, tik labi ir neko neskaitīt vispār. tik labi ir nakts vēsmā klausīties sisinātājos un vērot, kā zvaigznes kļūst arvien spožākas un saskatāmākas. un, mīļie mani, tagad taču sākas tie zvaigžņu lieti. tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus, tik labi ir salikt rokas klēpī un gaidīt negaisu atnākam, tik laba ir rimta dīkdienība, kas mijas ar priekpilnu mājas soli. ai, ai, tik ļoti negribas atdot dienām datumus un nosaukumus un ir tik daudz, kas labi bez tā, ko teikt un, ko tik ļoti negribas vēl laist vaļā. es zinu, ka kautkad to gribēsies, bet nē, vēl, ne. tikai ne tagad, tik ne tūlīt.


nujā, Kārlim jau rītrītā uz darbu jāiet. a man vajadzētu uz Rīgu kautkā nebūt iztaisīties, jo esmu aizmirsusi i-bankas paroli, bet nenāktu par skādi beidzot uzzināt cik naudas pēc tā brauciena vispār ir kontā atlicis.