*

vakar, runājot par mīlestību, nonācām pie secinājuma, ka sākumā mīlestība ved pie rociņas un visu dara Tavā vietā, ta ka tāda mammīte vai papiņš, bet neizbēgami attiecībās pienāk brīdis, kad ir viss jāņem pašiem savās rokās, jādara un jākopj un jāmīl, ja grib, lai tā mīlestība paliek klātesoša, tīra, īsta un godīga. un daudzi cilvēki ir pārāk slinki vai akli, lai ar to nodarbotos.
bet man vairs nesanāk to uzrakstīt tik īsi, skaidri un precīzi, kā vakarvakara sarunā. un vispār tā pa lielam to izdomāja Kārlis.