*

beigu beigās balto zirgu ķēvi dabūju es. princis tika pie liela, rāma un mazliet spītīga tumšbrūņa un noskaidroja, ka jāšana tomēr nav viņa stihija.
manējā gan. lēkšojusi nebiju gadus trīs vismaz. ar uzsēdi viss okei, ar vadību mazliet sūdīgāk. man vajadzētu iet jāt regulāri.








bilžu kvalitāte sūdīga protams, jo kad princis bija beidzis jāt un pievērsās fotoaparātēšanai bija jau krietni tumšs, apmācies, mēs ar Lēdiju strauji kustējāmies un viss tāds.