*

lietus visu padarījis krietni košāku, spožāku, kuplāku un liekas, ka zāle zālājā izstiepusies divreiz garāka nekā bija vakar pirms gulētiešanas.

p.s. starp citu - piektdien apritēja 6 gadi, kopš es dzīvoju Salaspilī un, jo es ilgāk te dzīvoju, jo vairāk man te patīk. vispār manas dzīvesvietas liekas tādā loģiskā attīstības virknē saliktas -
līdz 3 gadu vecumam es mitinājos Ķengaraga blokmājā un tas bija fui (es gan biju tik sīka, ka īpaši daudz no tā neatceros. tikai bišķiņ);
nākamos 15 gadus es dzīvoju 101 kvadrātmetru lielā Tērbatsielas dzīvoklī ar 4,5 istabām, parketa grīdām un komunālo dzīvokli augšstāvā, kas mums mūžīgi nopludināja vannasistabas griestus. man tur ļoti patika;
un pēdējos 6 gadus es dzīvoju mājā, Salaspils foršākajā rajonā. no šejienes vidēji 15 minūšu gājienā atrodas kūdras purvs, Botāniskais dārzs, mežs un stacija. te var saķert lauku sajūtu, te ir kur izbraukāties ar riteni un izstaidzināt suni un ir dārzs, kurā saplūkt lokus un dilles.
man gribas domāt, ka nākamā pakāpe būs māja meža vidū, kur es dzīvošu kopā ar savu vīrieti, suni, zirgu, kaķu baru un internetu. un bērniem arī droši vien.