*

man vienmēr paliek mazliet skumīgi, kad redzu kkur aizmirstu vai pazaudētu cimdiņu. domāju, ka gan jau ne man vienīgajai. tāpēc man liekas, ka šitas ir nenormāli foršs projekts. Rīgā ar vaidzētu.
turpinot domāt par pazaudētām, aizmirstām vai atstātām lietām, izdomāju, ka salūzušu vai vnk aizmirstu lietussargu gan man nav diezko žēl. jo cimdiņi sargā un atbalsta cilvēka pasaules izzināšanu [nu, piemēram, iet ārā aukstumā], abet lietussargi slēpj no konkrētā brīža reālās situācijas, un slēpšanās man tomēr liekas tāda aizdomīga lieta.