*

tā vispār man šim gadam nav nekādu mērķu, plānu vai apņemšanos. tikai vienkārši izdzīvot. pagājušā gada plāni un mērķi un cerības izrādījās tik kosmiskos attālumos no realitātes, ka man tagad pat bail kaut ko, kaut nedaudz konkrētu vēlēties. nē nu labi, es tomēr ceru, ka šis, pārmaiņas pēc, būs foršs gads. lai ko tas arī nenozīmētu.

čau, 2025! šon nomaucos no auļojoša zirga. nē, ar auļojošu zirgu. nu, ja pavisam precīzi, tad zirgs paklupa kaut kādā caurumā zemē, pakrita uz priekškājām, bet es turpināju kustību uz priekšu pār viņa plecu.
labajās ziņās - kāja nepalika ieķērusies kāpslī un es nevilkos pēc tam viņam līdzi (jo viņš uzreiz pieleca kājās un turpināja diebt pakaļ Valensim). pavadas palika uz kakla un viņš nesapinās un nesaplēsa iemauktus. un Marta viņu paspēja noķert un viņš viens pats nenesās pār šoseju uz mājām.

visādi citādi beidzot bija ļoti skaista ziemas diena, pēc kādas sen biju ilgojusies - saule, sniegs (varēja gan vairāk) un -7.