*

gan mēs, gan Decibels katrs savā kalendārā velkam krustiņus līdz viņa brīvlaišanai. šobrīd jau nedēļu nodzīvojis bez ārā iešanas. viņš ir atkopies un sakopies un rīt vēl pēdējā AB šprice. caurums ir diezgan aizvilcies, tūskas nav, vairs nesmird, tik apakšpusē vēl tāda kā kabata, kurā krājas caurspīdīgi balts brūces eksudāts. mugurkauls zaudējis asumu un apaudzis ar smuku miesiņu. ēd dūšīgi un neizvēlīgi. kastīti viņš ir apguvis aptuveni. regulāri izrāda vēlmi iekakāt dīvānā un divas reizes ir to izdarījis. dīvāns gan jau no sākuma tika apklāts ar miskastes maisiem un vecu pledu, tā kā vismaz savākšana nav ļoti grūta. bet visādi citādi ar smagām nopūtām un neapmierinātību izmanto kastīti. lielākā problēma ir tajā, ka viņš jūtas labi un viņam ir garlaicīgi. drusku paguļ un tad staigā apkārt drausmīgi bļaudams. no durvīm uz logu, tad citām durvīm un citu logu un tad sēž vienkārši telpas vidū un bļauj. diemžēl viņu nav iespējams nekā izklaidēt, jo viņa pasaulē neeksistē spēlēšanās koncepts - uz mantiņām nereaģē nekā vai izvairās. pētīt māju, kāpt uz skapjiem, izokšķerēt pakšus viņam neinteresē, viņš pārsvarā staigā pa vienām un tām pašām trajektorijām. multenes skatīties viņš nemāk, viņš nemēģina skatīties uz ekrānu (ja Riksim rāda kaķiem domātos video gan telefonā, gan kompī viņš skatās, groza galvu un ķeksē ar ķepu). viņš vispār ir neattapīgākais kaķis ar kādu man bijusi darīšana. nenormāli mīļš un sirsnīgs, bet totāls baurs/urla. vienīgais veids, kā atklājām, kā uz brīdi var iepriecināt un nomierināt Decibelu ir sapūst guļamvietā kaķumētras spreju. tad viņš kādu laiku tur valstās, nebļauj un arī uz kādu laiku iemieg. nu vēl var ņemt rokās un auklēt kā zīdaini, stāvot kājās. tas viņam arī patīk. viņš guļ rokās, spiežas klāt un murrā. vienkārši klēpī neder. vistrakāk ir naktīs. viņa ne visai labo kakāšanas paradumu dēļ atstājam viņam pieejamu koridori, kurā ir wc kastīte un virtuvi, kur vienā krēslā viņš ir iecienījis gulēt jau no laikiem, kad viņš tikai sāka pie mums nākt, ir barība un ūdens. bet guļ viņš ļoti maz, pārsvarā staigā šurpu turpu bļaujot, skrāpējoties gar durvīm un kāpj uz virtuves galda dauzīties pie loga. galds jau pamatīgi saskrāpēts. Rikardo arī ļoti izbesījies par visu šito. manliekas viņš sācis Decibelu nicināt. nu vismaz tādas jūtas, manuprāt, pauž viņa sejas izteiksme.

otrdien no rīta vedam kastrēt un nočekot kakla caurumu. tad lai izguļas un adjū. manliekas, viņš sapņo par to kā aiziet kādam kaķim iedot pa seju. tikai nezinu cik viņam bez oliņām vēl to gribēsies. gan jau kādu laiku vēl interesēs. es, savukārt, sapņoju iztīrīt, izvēdināt un sakārtot māju, un par mieru un klusumu.

tādas, lūk, jaunākās kaķu ziņas.

(esmu sākusi ļoti apbrīnot cilvēkus, kas regulāri dod pagaidu mājas visādiem random bezmāju kaķiem visādos random veselības stāvokļos)