*

tādu ziemu kā šodien varētu līdz fevrālim. mazi mīnusiņi, daudz sniega, viss skaisti, gaiši, liegi un maigi. un saulīti pa brīžam.

limināla pirms-pusnakts pastaiga Pilskalna mežā pirms-pilnmēness spozmē. vētra krāc koku galotnēs, gāž no zariem blāķiem sniegu un starp stumbriem rausta samtaini mirdzošu sīksīku pārsliņu lēverus. kalna galā tikpat gaišs kā dienā, ap mēnesi milzu halo, apkārt ālējas aukas un skumji mētājas vēja dekapitēts sniegavīrs. sajūta, kā Bezgalīgā stāsta sākumā. gribējās palikt mežā, šeipšiftot par kādu vecu celmu un kļūt par vienu no balsīm šajā pirmatnēji dzīvespriecīgajā nebeidzamās decembra nakts dziesmā.