*

man vakar palika žēl no Smiltenes atvesto ābolu, kuri lēnām pūst, bet kurus ēst īpaši negribas, jo tie ir lasīti no zemes un totāli tārpaini. nolēmu pačakarēties ar graizīšanu un izspiest suliņu. izgraizījos, izspiedu suliņu un tiku pie tādiem foršiem, tīriem sulu čužiem. palika žēl arī tos un uzbliezu mafinus. ceru, ka atcerēšos pareizi recepti, jo es to pilnībā izdomāju pati. kopš mana māte iegādājās minicepeškrāsniņu, mēģinu dziedēt savas cepenes izraisīto traumu un pa reizei iet izcept kautko keksveidīgu pie viņas. un man arvien vairāk patīk brūno rīsu milti šādiem izstrādājumiem.

1 krūze ar ābolu sulas čužiem;
1 banāns;
nepilna 1 krūze demeraras cukura (es pieliku veselu krūzi un likās par saldu, bet man arī tie āboli bija saldie);
4 ēdk. (īpaši nestrīķētas) virgin kokoseļļas;
neliela šļuciņa augu piena;

šito visu sablendē pļurā.

1 krūze brūno rīsu miltu;
1 krūze pilngraudu auzu miltu;
3 tējk. cepampulveris;
krietna čupiņa ar kanēli

visu samaisa kopā un iejauc pļurā.
liek mafinformiņās un izdekorē ar krūmellenēm un šokolādes graudiņiem.
cepās viņi man kādas 40 minūtes.
patikās, ka viņi nepieēdās pie mafinpapīriņiem, bet papīrīti varēja viegli un bez problēmām nolobīt.

( viņi )