*

šodien pirmo reizi gāju ķekatās. kopā ar Dabas zirgu krū. gāju ar zināmām šaubām - kā būs un vai nebūs muļķīgi, bet bija tiešām, tiešām ĻOTI. bijām divās mājās - pie Dabas zirgu saimnieces vecākiem un pie vieniem kaimiņiem, kurus neviens pat īsti sejā nebija redzējis. par to, ka ieradīsimies gan bijām iepriekš pabrīdinājuši - nevar jau mūsdienās tā vienkārši paļauties uz viesmīlību. viss sanāca tik jauki, jautri, sirsnīgi un patiesi, ka nu man to vien gribas darīt kā iet budēļos. vienīgais žēl, ka trakā sniegvilkšņa dēļ atteicāmies no sākotnējā plāna doties kamanās ar jātnieku eskortu. braucām ar auto. bet 4 kilometri kamanās pa atklātu lauku šādā vējā būtu diezgan nāvējoši. un pēc tam nebūtu kur likt sasvīdušu kumeliņu - tas būtu jāsedz un jāatsoļo. cerams, ka nākamgad sanāks ar zirgiem. un dziesmas arī labāk jāsamācās.