*

Šlesers šodien atnāca arī uz Soņu. sejā joprojām nekustējās ne vaibsts. ieradās dažas minūtes pāri septiņiem, tāpēc dabūja sēdēt pēdējā rindā tieši priekšā skaņotājam un gaismotājam. šie ziņoja, ka visu izrādi viņš nosēdējis betona ģīmī, bez jebkādām emocijām. kundze toties esot centusies izteiksmīgi (bet bez panākumiem) grozīt galvu kāda krievu tautības pārīša virzienā, kuri ļoti sirsnīgi un sajūsmināti dzīvojuši līdzi uz skatuves notiekošajam. kad pēc izrādes devu viņam un kundzei mēteļus, ievēroju, ka abiem ir cilpiņas. vai nu piešuvuši, to kuru es viņreiz netīšām norāvu, jebšu cits mētelis. drīzāk jau otrais variants.
teorētiski, tagad misteram Buldozeram būtu jāvar atbildēt uz lūgumu nosaukt divas Hermaņa izrādes. bet kas vairs viņam to prasīs?