*

šovakar, piemēram, maestro G. Ā., bija tik ļoti iejuties Oblomova tēlā, ka vienā ainā (kuras beigās viņš dus savā dīvāniņā, tad ir tumsa, pa kuru viņam jānoiet no skatuves un tad ir gaisma, kad notiek jau kaut kas cits) aizmiga pa īstam un pamodās tad, kad ieslēdza gaismu un viņam tur vairs nebija jābūt. nu neko - lavījās nost spožā prožektoru starojumā.

tas man atgādināja par baleta Apburtā princese ģenerālmēģinājumu - tur vienas ainas sākumā, atveroties priekškaram, princesei bij jādus gultiņā, bet viņa bija aizmirsusi apgulties, tāmdēļ pēc priekškara atvēršanas ļoti tizli uztipināja uz skatuves, mulsi ierušinājās tai guļvietā un mēģināja izlikties, ka gulējusi tur jau kopš pasaules radīšanas laikiem.