*

vakardienas niknumu vainagoja steigšanās pa to sasodīto žļurgu uz darbu pēc tikai 2 gulētām stundām, un atklājums ka izrāde ir atcelta. protams, apm. 400 skatītājiem tas tika paziņots, bet 8 darbiniekiem gan nē. braukt uzreiz atpakaļ uz Salaspili man likās nejēdzīgi tāpēc tika sagaidīts Kārlīts un gājām uz Gauju.
visu ceļu lamājos par sāls nosēdumiem uz maniem smukajiem zābīšiem, bet ierodoties Gaujā es nejauši noslaucīju no galda sālstrauku, pa kura lauskām un izbirušo saturu es turpināju mīcīties visu vakaru. tālāk ar Brenguļu aluskausu rokā nokļuvām pie Lindes un Baušķinieka, tad atpakļ uz Gauju un pēc tam uz Krāsotāju ielu, kur es nokļuvu sazinkā.

šobrīd es atrodos Ģertrūdielā, divvientulībā ar eleganti rotaļīgu kaķeni, kuras seja ir kā ninjai, aste kā lidvāverei un, kura kā suns staipa riņķī sava izmēra mīkstās rotaļlietas.

drīz jāiet uz skolu.

alkohols un draugi līmē. sirdis, niknumus un vispār jebko, pēc vajadzības. es negribu bēgt, es gribu iet pretī. kļūst siltāks, īgnums kūst.

mazliet īgnuma gan izraisīja informācija, ka rīt no 9iem - 18iem mājās nebūs elektrības. tas nozīmē, ka rītdiena nebūs diena, kad es sākšu raxtīt kursadarbu, tas nozīmē, ka nedarbosies apkures katls un duša, neskanēs mūzika un ledusskapī pūs produkti. un man tieši rīt brīva diena.

nekas, gaidīšu, ka kāds aizvedīs mani uz kalnu. kamēr sniegs vēl nav nokusis kopā ar īgnumu.