pagājšnedēļ bijām mikro ekskursijā, mēģināju atjēgties pēc etnofestivāla, biju komandējumā uz Aigu Om! Igaunijā - viņi ir mūsu Interreg projekta sadarbības partneri. atkal daudz lija, bija negaiss un krusa - padsmit km no manām mājām LV krusas rekords (11 cm diametrā), es tajā laikā biju muižā un uztraucos, bet par laimi, mums te tikai krusa parastā. vismaz ir kļuvis siltāks. turpināju bomžot svešās mašīnās. svētdienas naktī, ap pusnakti, dabūju vecu mazdu, smējos, ka galvenais, lai nepārvēršas par ķirbi. pārvērtās - vakar braucot uz Savvaļu nolūza amortizators, NENORMĀLI SKAĻI KLAB. atstāju šon servisā, bet remontēt svešas, vecas un sapuvušas mašīnas īsti nebija manā budžeta plānā. manā budžeta plānā vispār nekā nav, jo nav budžeta. Volvo nomainīja ģeneratoru, nu, cerams, kādu brīdi ies. vakar sākās Undoing Savvaļā - tāpat, kā aizpērn, taisu ēst. šogad gan ir grūta sajūta, jo a) man pēdējā laikā nav ēsttaisīšanas dzirksts; b) daudz dalībnieku, bet tikai 2 plīts riņķi - grūti menedžēt. zied vecāsmammas lilijas un vecāsmammas flamentanzs pilnos ziedos. apēdu pēdējos pagājšziemas ābolus. zemenes blendēju smūtijos vai saldēšanai - ūdeņainas, skābas, gliemju apgrauztas, pūst vēl nenogatavojušās. noņēmu pirmo kabaci, apēdām pirmo tomātu - bet tas bij vienīgais, citi nesārtojas. bf laikam satika pagalmā āpsi. varbūt pat 2x. es vienu nakti uz šosejas redzēju divus jocīgus, pūkainus, brūnus dupsīšus. gan jau nebija lācīši, bet tā arī nesapratu, kam tie dupsīši pieder. smukas migliņas, trekni un oranži pilnmēneši, barokālas lietus tūces. mazliet šūpuļtīkla ar grāmatiņu- Philip Shepherd "Radical Wholeness". jāadaptējas tam, ka bf taga maz būs mājas - intense darbiņš galvaspilsētā kādu laiku. darbiņš = naudiņa, kas labi, bet man tiešām nenormāli patīk introverti divatā rūķot pa māju. man vispār nenormāli patīk būt mājās.
