*

vakardiena kā asa urķēšanās pa kūpošām iekšām, pa svaigu, sārtu miesu. es atkal esmu nogurusi. tas bija par daudz. neīsti smiekli kā pelēkbaltas putuplasta lodītes. šāvieni pa perimetru. niršana svešās zarnās. es neprotu iemīlēties, mēs neprotam iemīlēties. pagaist no krustojuma vidus valriekstu čaumalu tupelītēs. viņš ir tik labs, ka neeksistē. mocīt vārdus, izmocīt vārdus, es eju atpakaļ pa izbērto vārdu pēdām, pa putnu uzknābtajām pēdām. sašūties, aizšūties ar baltiem, trausliem diegiem. es mīlu to meiteni, kas zina. tas nebija reibums, tas bija apdullums šorīt. es gribu brīdi pastāvēt, vidū, nemanāma un nomainīt maršrutu, trajektoriju un rezultātu. nomazgāt tās saārdītās iekšas baltas, kā vijīgus gulbju kaklus un nolikt atpakaļ vietā. paslēpt dziļi vēdera dobumā un sadzīt.

labi, ka man ir darbabiedri, ar kuriem tādā dienā, kā šī, var iet ēst sušī un no sirds smejot spēlēt badmintonu.