maijs
Posted by inese_tk on 2019.05.12 at 15:32šogad kaut kā vieglāk ar dārzu iet. ne fiziski, bet psiholoģiski. mazāk trauksmes un vainas sajūtas. mamma arī liekas drusku nomierinājusies un vairs neliekas tik ļoti apsēsta ar to, lai par katru cenu neļautu man kļūdīties (un no tā kaut ko dabīgā ceļā iemācīties). tīri psiholoģiski (ne kādu konkrētu prasmju ziņā), palīdzēja arī tie mazie daiļdārzniecības kursiņi, kurus te provincē varēja bez maksas iziet rudenī. tur es sapratu, ka, ja vien tas nav nepieciešams primāri izdzīvošanai, tad dārzs ir vienkārši advancētāka smilšu kaste, kurā var darīt visu, kas patīk, vien ievērojot mazliet negrozāmus spēles noteikumus (tb gadalaikus un klimatiskos apstākļus un konkrētu augu vēlmes). un kā jau visās spēlēs - jo vairāk laika tām velti, jo augstākā līmenī vari tikt. man kopumā jau dārgu un laikietilpīgu hobiju pietiek līdz kaklam, tāpēc tas, ko man gribas panākt no dārza ir, lai viņš ilgtermiņā ir mazliet mežonīgs, mazliet noslēpumains, mājīgs, krāšņs un maksimāli pašpietiekams, tā lai ikdienišķā aprūpe būtu pēc iespējas vienkāršāka un mazprasīgāka. vēl man gribas, lai dārzs neizskatās pamests un nemīlēts un bēdīgs. manliekas, ka pagājšgad varēja redzēt, ka viņam trūkst mīlestības, bet es biju pārāk nepašpārliecināta, pārāk pilna ar vainas sajūtu, lai tur būtu vietas mīlestībai. bija arī ārprātīgi sauss visu vasaru. šogad es jūtos vairāk spējīga viņu mīlēt un ielaist viņa vajadzības savā privātajā telpā. vismaz pagaidām.
šobrīd cenšos uzturēt ar dārzu aktīvu dialogu, meklējot kompromisus starp viņa vajadzībām un manējām un neļaujot velnam paņemt visu roku. es arī jūtu, kā viņš sāk atvērties un pieņemt, ka ar viņu mēģina runāt citādāk, nekā runāts iepriekš. no tā izriet mani galvenie dārzkopības projekti, neskaitot pakāpenisku teritorijas pārplānošanu - mulčēt visur, kur man riebjas un riebsies ravēt, ierīkot augstās dobes ēdamajiem augiem, ieviest arvien vairāk skaistus un necimperlīgus daudzgadīgos augus (piemēram, pojenes), regulāri stiept no staļļa zirgu mēslus, lai atjaunotu augsni (īrnieces laikā zeme bija pārvērtusies pelēkās smiltīs) u.c.
dāviniet man mulčas maisus, kartona kastes (es lieku zem mizu mulčas kartonu) un lielus akmeņus (tos man vajag, lai pabeigtu iesākto garšaugu dārza projektu).
šobrīd cenšos uzturēt ar dārzu aktīvu dialogu, meklējot kompromisus starp viņa vajadzībām un manējām un neļaujot velnam paņemt visu roku. es arī jūtu, kā viņš sāk atvērties un pieņemt, ka ar viņu mēģina runāt citādāk, nekā runāts iepriekš. no tā izriet mani galvenie dārzkopības projekti, neskaitot pakāpenisku teritorijas pārplānošanu - mulčēt visur, kur man riebjas un riebsies ravēt, ierīkot augstās dobes ēdamajiem augiem, ieviest arvien vairāk skaistus un necimperlīgus daudzgadīgos augus (piemēram, pojenes), regulāri stiept no staļļa zirgu mēslus, lai atjaunotu augsni (īrnieces laikā zeme bija pārvērtusies pelēkās smiltīs) u.c.
dāviniet man mulčas maisus, kartona kastes (es lieku zem mizu mulčas kartonu) un lielus akmeņus (tos man vajag, lai pabeigtu iesākto garšaugu dārza projektu).