*

iepriekšējā dienā uz afišu staba biju noskatījusi, ka kaut kur tur apkārtnē notiek rikšotāju sacensības. rikšotāji Latvijā ir margināla parādība un rikšotāju audzēšanas un sacīkšu tradīcija raksturīga galvenokārt Latgalei. pēc padomijas sabrukuma praktiski izzuda, bet pēdējā laikā ir atkal sākusi atdzimt. man kā hardcore zirgu labturības un apiešanās pārstāvei rikšošana kā sporta disciplīna ne visai - izmanto ļoti jaunus zirgus (sākot ar divgadniekiem, bet zirga ķermenis fiziski un arī emocionāli nobriest no kādiem 6 gadiem, divgadnieks ir vēl gandrīz bēbis), distancē tiek uzsietas galvas un lietoti visādi asi mutes dzelži utt. bet tā kā tie mači mums bija pa ceļam un mani mocīja ziņkāre, nolēmu nelaist garām izdevību uzmest aci.
noskatījāmies apmēram pusi, savstarpēji likām uz zirgiem - Kārlis vinnēja 2 eklērus, es vienu. kad apnika, devāmies prom - cauri Kārsavai uz Balviem un no Balviem uz Viļaku, ciemos pie vēl vienas no manām latgaliešu kursabiedrenēm.


Ciblas novada Pušmucova


ja nu kāds nezina, ko nozīmē rikšošanas sacensības, tad tās nozīmē dažādu rikšotāju šķirņu zirgu (LV pārsvarā ir Krievijas un Amerikas rikšotāji un visai izputējusī Latgales rikšotāju šķirne, kura šajos mačos nebija pārstāvēta) sacenšanās skrejceļā, velkot vieglus divričus un pārvietojoties rikšu gaitā. zirga ātrākā gaita klasiski ir lēkši - auļi, tāpēc ir izaicinājums iemācīt zirgu ātri rikšot, nevis pāriet lēkšos. ja finiša līniju šķērso lēkšos, tad rezultātu neieskaita.




sacensību apmeklētājs, kurš nebija paņēmis līdzi savu sēžamsedziņu, tāpēc pievienojās mums


var redzēt, kā tiek uzsietas galvas (tam, protams, ir praktiski apsvērumi, bet to ļoti viegli var izdarīt tā, lai zirgs izjustu diskomfortu - to zina visi, kuri ir lasījuši Black Beauty)
https://en.wikipedia.org/wiki/Overcheck


te lūk mēs redzam trīsgadīgu ērzeli, kurš īsti nav iemācījies, ka distancē ir tikai jārikšo un, kurš mēģina tikt līdzi pārējiem raujoties lēkšos, kamēr braucēja samērā izmisīgi ar grožiem karājas viņam mutē






kā redzams no sviedriem, tā ir liela slodze un tāpēc man ļoti besī, ka izmanto zirgus jaunākus par 4 gadiem. konkrētais gan ir normālā vecumā














noskatījušies 4 braucienus devāmies tālāk






Kārsava






















Balvi
šī pilsēta man kaut kā vispār neuzrunāja. nezinu kāpēc. nebija sakritīgs vaibs. piebraucām pie ezera, kur K. nopeldējās un braucām uz Viļaku




Balvu ezers






Viļaka
Vispār Viļaka man ir tāda kā līdz šim neaizsniegtā sapņu zeme - bērnībā bija tāds autobuss - Rīga - Balvi - Viļaka, caur Smilteni. Mēs ar mammu reizēm braucām ar to uz Smilteni. es skatījos uz nosaukumu "Viļaka" un tas likās tik vilinošs un interesants. man jau sen bija plāns uz turieni aizbraukt, bet visu laiku nebija sanācis. iestājoties maģistrantūrā atklājās, ka viena no kursabiedrenēm ir viļakiete, tā nu šajā braucienā neiebraukt Viļakā nebija iespējams.

ļoti skaista koka ēka blakus Viļakas katoļu baznīcai. diemžēl sliktā stāvoklī un ar samērā deklasētiem iemītniekiem




Viļakas ezers




Viļakas Kazikavā
Kivi, Kārlis un Persiks






kursabiedres rokdarbi


viņa rakstīja maģistru par Ziemeļlatgales dekoratīvajām tekstīlijām. savākusi milzumdaudz musturu paraugu


lai gan Viļaka ir maza pilsētiņa pasaules malā, dievkalpojumi katoļu baznīcā notiek KATRU dienu. mēs tur bijām pirmdienas rītā - izmantojām izdevību apskatīt baznīcu no iekšpuses dievkalpojuma beigās






gribēju tikt novadpētniecības muzejā, jo tur esot divi skaisti zirgu deķi. netiku (jo negribējās zvanīt)


istabiņa, kurā nakšņojām