Septembris 25., 2006
| 16:48 "mums esot dīvainas attiecības". Protams, ka dīvainas, jo mums nemaz attiecību nav! Es, protams, varu izrādīt savu uzmanību, taču tikpat daudz prasu pretī. Ja nesaņemu, tad neko. Jo tie laiki, kad rozā brilles nēsāju un biju gatava uz visu vienalga, kāda attieksme ir no otra, ir pagājuši! Jā, man ir asa mēle, jā, es mutiski kožu pretī visu laiku, pat ja to nevajadzētu darīt. Un jā, es tā arī turpināšu. Apnika? Nu neko, nav mana problēma. Arvien vairāk sāk šķist, ka šobrīd tā saucamās "normālās attiecības" man nemaz nav pa spēkam. Skola, tad darbs- un viss pārsvarā tai laikā, kad citiem ir brīvs. Nu nekas 'normāls' nevar sanākt! Turklāt, pamazām rodas cilvēki, ar kuriem es, ja vien gribētu, varētu iet izklaidēties, atpūsties, atvilkt elpu arī bez nekādām citādām saistībām. Attiecības nozīmē saistības, laiku, uzmanību, bla, bla, bla.. Bet man slinkums. Turklāt- kāda jēga kaut ko ieguldīt, veltīt laiku, ja nav pārliecības, ka tas varētu turpināties ilgāk kā parasti? Ok, pagaidām gan viss vēl cip' turpinās. Garastāvoklis:: miegs nāk Mūzika: radio swh
|
Comments:
| From: | mat |
Date: | 25. Septembris 2006 - 22:47 |
---|
| | | (Link) |
|
Dzīve arī prasa laiku, turklāt pat Tev nejautā vai tu gribi to dot vai nē.
Viss sākas ar attieksmi, ja nav "pareizās" attieksmes, tad parasti nav arī rezultāts.
bet attieksme jau rodas tad, ja redzi arī no otras puses attieksmi īsto.
| From: | mat |
Date: | 25. Septembris 2006 - 23:19 |
---|
| | | (Link) |
|
Un šādi veidojas apburtais burvju loks, no kura izejas nav, jo ne viens ne otrs neredz "pareizo" attieksmi.
Arī tas, starp citu, ir laika jautājums. |
|
|