īsais kopsavilkums: jau vidusskolnieces optimismā vairākkārt gadījās ierasties "darba pārrunās", kur sagaidīja auditorija ar veiksmīgo veiksminieku stāstiem par brīnišķīgi brīnišķīgajiem uztura bagātinātājiem/smaržām/kosmētiku. toreiz knapi knapi izslīdēju no savstarpējas vervēšanās murdiem un ieguvu tikai apliecinājumu savam naivumam. šobrīd pārliecinātāju komandas darbošanās mana rada neuzticību produktam pat tad, ja tas varētu būt labs. jo kaut kā prātā tomēr ieķēries, ka patiesībā tiek tirgota pārdošanas shēma (un vara);pat tad, ja runa nav par nelegālajām piramīdām, kaut kas netīrs šķiet slēpjamies shēmās, kas dalībniekiem liek izpludināt darba un privātās telpas robežas līdz tādam līmenim, ka sadzīviskā ballītē ierodas"kāds draugs", kurš vēlas "pastāstīt par brīnišķīgu iespēju ceļot un vēl arī pelnīt".
lai gan, tas pat nav tik ļoti par robežu izpludināšanu, kas ir normāla lieta, ja cilvēks mīl savu nodarbošanos. tā drīzāk ir vardarbīga "pārliecināšanas diskursa" ienešana cilvēcīgu sarunu vidē. kaut kādi "copy-paste" argumenti, kuri pastāv tikai un vienīgi kopā ar īpašo slaidšovu un iepriekš sagatavotām metaforām. kaut kas tik bezjēdzīgs, ka tam nav ekvivalentu brīvi plūstošā sarunā.
pastāstiet jūs savu amizantāko pieredzi ar daudzpakāpju tīkla mārketingu!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}