|
|
|
Jūlijs 11., 2007
09:14 - kamēr ogles karstas
nācu uz darbu un biju stipri sakaitināts. kamēr iztaisijos pakunkstēt jau ir miers. nu, ko? tīri principiāli.
diskusija kā jau standarta ģimenē - par bērna audzināšananu.
neidziļinoties sīkumos.
agrā bērnībā bērniem vienkārši nav iespējams pieņemt pastāvīgu lēmumu un atbildēt par to. ja ar to tākā npietiek, jāmāca bērniem "pareizās sabiedrības normas", lai arī vienkārši nepamatotas un brīžiem aplamas, tās bērniem ir jāiemāca. Savādāk citi padomās ka bērniņš ir mežonis un neaudzināts un vecākus publiski kauninās!
nu nespēju es ar to samierināties.
konkrētais piemērs.
no rīta stāvu pie spoguļa un ceļu grebeni. jaunā māmiņa manu darbību bērniņam pakomentē: "Tētis pucējas, jo no mājas ejot ārā ir jābūt skaistam."
uz to es atbildēju, ka darīt jau to var, bet obligāti tas nav un ka man jau liekas ka pat nav vajadzīgs.
it kā jau nevainīgi vai ne? bet kādi asumi aizgāja pa gaisu.
finālā spārnotas atklāsmes. ar mani jau neesot iespējams sadzīvot, dēļ manas nostājas pret sabiedrību un kas tad vēl no tā bērna iznāks?
un tad vēl man bija jādzir dikti aizskarošā tonī izteikts apgalvojms:
"viņš jau to bērnu grib izaudzināt par kaut kādu anarhistu!"
nu bļa, labrīt! nahuj ar pankiem sapinies ja tā anarhija tā besī?
un tagad es tā stipri uzstājīgi!
negrasos bērnam mācīt aplamības kurām pats nepiekrītu!
nu tā, atkal uzvilkos.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |