|
Jūlijs 21., 2023
 | 10:24
"Turklāt, lai gan šīs idejas nav atkarīgas no manas gribas, ar to vēl nav uzzināts, ka tās nepieciešamā kārtā nāk no ārpus manis noliktām lietām. Jo tāpat kā šīs dziņas, par kurām es runāju pirms brīža, lai gan ir manī, tomēr šķiet atšķirīgas no manas gribas, tāpat arī manī varbūt ir kāda cita, man pagaidām nepietiekami zināma spēja, kas ir šo ideju izraisītāja, tā ka līdz šim man vienmēr ir šķitis, ka, kamēr guļu, tās manī tiek veidotas bez nekādas ārējo lietu palīdzības."
Dekarts / Trešā meditācija / 10
|
Jūlijs 20., 2023
 | 16:17
Pašsaprotamība; būt pašsaprotamam;
būt pašsaprotamam tā, kā pašsaprotama ir lieta, kas tev pieder; vai arī citā, daudz dziļākā veidā: tā, kā pašsaprotama ir ķermeņa vai prāta, prāt/ķermeņa daļa, kas ir pieņemta kā daļa no tevis;
tur ir atšķirība, bet abos gadījumos pašsaprotamais ir bez aģences, tā vienīgā aģence ir salūzt vai pazust:
salūzt tā, kā salūst lieta, un tavs īpašnieks ar pārsteigumu konstatē, ka tu vairs nedarbojies, kā nākas, un mirkli ierauga tevi tavā esamībā, bet šis mirklis pāriet, viņš mēģina tevi salabot vai pieslīpēt, bet var arī nomainīt pret citu; salūzt tā, kā salūst kauls vai kāda prāta funkcija, kuru tu pat iepriekš nemanīji; tas mirklīgais šoks, kad kāja vai roka vairs nedarbojas, vai kad tas, ko tu varēji vienkārši zināt, vairs nav saprotams, tas, ko tu juti, vairs nav sajūtams;
pazust tā, kā pazūd lieta vai pazūd atmiņas; pašsaprotamais pazūd ilgi, pirms tu atklāj tā pazušanu; lieta, kas visu laiku ir bijusi, pēkšņi vairs nav, tā ir pieaudzējusi kājas, tā ir aizgājusi, un tās vietā ir tukšums; demences skarta cilvēka pēkšņais, mirklīgais izmisums, saprotot, ka tas, kas ir bijis zināms un pazīstams, tāds vairs nav - un šis, protams, ir sāpīgāk, jo, lai arī mēs varam iedomāties, ka mums vairs nav rokas vai kājas, mēs nevaram patiešām domāt sevi bez rokas vai kājas, pirms tas ir kļuvis par realitāti.
Pašsaprotamība kā privilēģija nedomāt par, pašsaprotamība kā privilēģija neredzēt un neievērot; pašsaprotamība kā privilēģija, kuras iedragāšana vai atņemšana saistās ar aizvainojumu par pasauli, kas tev tā nodarījusi, bet nekad, nekad ar jautājumu par to, kāpēc tu vispār jelkad iedomājies, ka tev kaut kas pieder vai ir daļa no tevis.
Un tās specifiskās, visu caurstrāvojošās sāpes, kas piemīt tiem cilvēkiem, kuri vienmēr ir zinājuši, ka nekas viņiem nepieder, pat paša prāts un ķermenis ne.
|
Jūlijs 19., 2023
| 16:31
tā sajūta kas ir citu sajūtu prombūtne kad ienāc ziemas vakarā un ar zobiem norauj ledus dūraini un skaties uz savu plaukstu kas sastingusi starp kaut kā satveršanu un palaišanu vaļā vairs nespējot ne vienu ne otru un nepieskaroties nekam un nespējot zināt arī ja pieskartos un tas nejūtas nekā un neviens tevi nejūt jo tu nejūti sevi un tu domā ka šis afekta izsīkums ir simptoms un tu zini ka atgriezīsi ūdens krānu un paliksi plaukstu zem strūklas un tas jutīsies kaut kā tu tikai nespēj atcerēties kā jo tavai plaukstai vairs nav atmiņas bet tieši tāpat tu sev saki ka ikviens psihes simptoms patiesībā ir rīks it viss ko psihe dara ir rīks tikai šis ir rīks bez roktura vai spala un tieši tagad tavā nosalušajā rokā tas ir ciets griezīgs metāls kas pāršķels ādu un tu domā ja jau es vispār zinu šo brīdi kad ar ieinteresētu skatu vērošu vienlaikus plūstošo un sarecošo pilienu vai tad nav loģiski ka man nesāp vai tad tā nav vienīgā racionālā izvēle es taču teicu ka ikviens psihes simptoms ir rīks pat ja nosalusī roka vairs neatceras ko nozīmē satvert ko nozīmē palaist vaļā ko nozīmē abpusgriezīgs
|
 | 11:51
- Mammu, kas ir fokača?
- Tā kā pica, tikai ļoti bieza, bez nekā pa virsu, un nevis apaļa, bet taisnstūraina
- ...
|
| 11:13
Ciba, tu visu zini,
kur Latvijā dzīvojoši cilvēki dabū vīnakmeni / cream of tartar / monokālija tartrātu?
Nu, vēl bez "aiziet uz gemosu un nopērk kilogramu, jo vajag vienu tējkaroti"?
|
Jūlijs 12., 2023
| 22:09
Kamēr jūs kašķējaties, tikmēr es šodien paziņoju, ka turpmāk ēdīšu vegānu ēdienu, jo "vegāns ēdiens man neuzbruks, ar gaļēdāju ēdienu tomēr neko nevar zināt, ja nu tas cīsiņš man iekodīs"
Nākamais līmenis būtu paziņot, ka negribu dzīvot piecpadsmit minūšu pilsētā, jo ja nu neizkasos un nepaspēju no viņas pazust laikus, un kas tad ar mani notiks, kad tās piecpadsmit minūtes būs beigušās
I'll show myself out
|
Jūnijs 28., 2023
 | 07:01
If it is a human thing to do to put something you want, because it's useful, edible, or beautiful, into a bag, or a basket, or a bit of rolled bark or leaf, or a net woven of your own hair, or what have you, and then take it home with you, home being another, larger kind of pouch or bag, a container for people, and then later on you take it out and eat it or share it or store it up for winter in a solider container or put it in the medicine bundle or the shrine or the museum, the holy place, the area that contains what is sacred, and then next day you probably do much the same again - if to do that is human, if that's what it takes, then I am a human being after all. Fully, freely, gladly, for the first time.
Not, let it be said at once, an unaggressive or uncombative human being. I am an aging, angry woman laying mightily about me with my handbag, fighting hoodlums off. However I don't, nor does anybody else, consider myself heroic for doing so. It's just one of those damned things you have to do in order to be able to go on gathering wild oats and telling stories.
/Ursula le Guin/
|
| 06:01
Sajūta, ka es šo visu piedzīvoju otrreiz, vai varbūt desmito, vai varbūt man-jau-sajuka-skaits-kuro, šoreiz gudrāka, šoreiz mierīgāka, šoreiz ar cerību un pārliecību, ka mums viss izdosies, bet ar visām tām reizēm, kas neizdevās, pieredzē; ar visām tām reizēm, kad es kādā citā nākotnē esmu sev teikusi kāpēc tu uztvēri to mirkli par pašsaprotamu, tu taču biji laimīga, kāpēc tu neizbaudīji to līdz pēdējam, kāpēc nenoskrāpēji no mirkļa maliņām pēdējo ceturtdaļkarotīti laimes
visu to hārtbreiku par vēl nenotikušu hārtbreiku un visu to, cik grūti sev piedot vēl nepieļautās kļūdas
tā sajūta, kas liek piecelties sešos no rīta un mēģināt saprast šīs dienas vibrāciju, lai ieslīdētu tieši pareizajā gropītē ar visiem "lūk, šādi ir labi" "bet tas mums būtu jāiemācās, lai gan nepatīkami" un "atceries to reizi, kad tu piemirsi šo? lūk, tagad nepiemirsti" un
"neaizmirsti realitāti, neaizmirsti, kura no visām šīm daudzajām iedomātajām pasaulēm ir realitāte", uz pirkstu galiem izej pa koridoru, aizej līdz istabas durvīm, paskaties, pārbaudi, zini, ka šī
atviegloti nopūties, ka šajā realitātē mēs tik tālu esam tikuši
|
Jūnijs 26., 2023
| 13:38
+ vēl es konstatēju, ka man dzīvē laikam ir radikāli beidzies tas posms, kurā man briesmīgi rūp, ko visi cilvēki par mani domā
man šobrīd briesmīgi rūp mazas saujiņas domas (nu, kādi 4-5 cilvēki, ieskaitot mani pašu) un verdzītē izrietošās vēl citu cilvēku domas, un ar to pilnībā pietiek vieglai sociālajai trauksmei, kas tomēr nav nepārvarama
kādā veidā es spēju izdzīvot laikā, kad man tiešām bija personiski svarīgi praktiski visi cilvēki, kas parādījās manā redzeslociņā, tas man riktīgi nav skaidrs, noteikti bija diezgan elle (ko es tagad gandrīz vai neatceros, jo traumatiskās atmiņas ir maigi padzēsušās)
|
Jūnijs 25., 2023
 | 22:24
Trīs dienas bez interneta (nu, ar mikroskopisku internetu, kuru es centos neizmantot), un prātā viss sastājas pa vietām
Tās vietas gan laikam ir nekompatiblas ar realitāti, bet nu fuck reality (for as long as I can)
|
Jūnijs 18., 2023
| 10:56
Šī, starp citu, izskatās pēc tās vasaras, kurā man ir pilnīgi OK neko neskūt/neepilēt, ja pašai nesāk besīt, un, brīnumu brīnumi, kas to būtu domājis, cilvēkiem tiešām ir gauži vienalga, var gan braukt tramvajā, gan staigāt pa pilsētu, gan iet uz veikaliem, un neviens tevi neaptur un neaizrāda, kā gan tas var būt.
|
Jūnijs 7., 2023
| 16:50
Tāds mirklis, kurā var pacelt rokās visu, kas bailīgs, nesmuks un salauzīts, un teikt, tu esi tik skaists un iepriekš neieraudzīts,
pat sevi
|
Jūnijs 3., 2023
 | 20:22
Well, ciba, you be pretty shitty today, ain't ya.
|
| 18:46
Izejam no Vērmanes dārza pēc praida, un tur visi tie homofobi, kas stingām sejām stāvēja gar parādi, ir sapulcējušies vienā bariņā un uzņem grupas bildi
Stella (skaļā un priecīgā balsī): Paskaties! Viņiem ir draugi!
Es: Jā. Tad jau viss ir labi.
Stella: Jo mūsu ir tik daudz, bet viņi... bet viņiem ir vismaz daži draugi.
|
Jūnijs 1., 2023
| 01:16
Akdies, mani dzen tādā depresijā tas prieks par Rinkēviču kā prezidentu un vēl jo vairāk par "omg omg openly gay viņi tiešām spēja nobalsot par openly gay", tas ir kā skatīties ilgi sistas sievas priekā par to, ka vīrs viņai spontāni nopircis maximas tulpes ar atlaidēm "un pat nelika par to atsūkāt, es to pati aiz priekiem izdarīju", un es saku, jā, protams, mums nav kauns par Rinkēviču un ir jauki, ka viens cilvēks var būt openly gay un vēl tieši pirms praida, cik simboliski un simboliski
Tak vismaz kāds pasakiet, ka viņš ir ciešams politiķis un tāpēc tika ievēlēts
|
Maijs 30., 2023
 | 16:11
Šis, tātad, ir gads, kurā es esmu vīlusies LGBT+ kopienā (nu, šajā gadījumā LG kopienā) vēl pirms praida, nevis praidā, kad, piemēram, kāds pieveļas un laipni asūmo, ka es esmu straight ally vai izdara kaut kādu līdzīgu gatekeeping žestu, malacīši, malacīši. (Straight kopiena, protams, pats par sevi, bet tas nu tā, tur vēl var pieņemt, ka cilvēki tiešām var naivi nezināt-neinteresēties.)
|
Maijs 20., 2023
| 20:19
Tas īsais relax mirklītis, kad tulkojums ir ne tikai pabeigts, bet arī pašizlasīts un nosūtīts redaktorei.
Šoreiz pārsteidzoši tīrs, lai arī tulkots lielākoties kaut kādos dīvainos apstākļos. Bet varbūt žanrs vieglāks (kvalitatīvs čiklits).
|
Maijs 12., 2023
| 12:26
"failing at everything all at once", nākamais raunds, aiziet
|
Maijs 8., 2023
| 17:14
Poll #21601 Wokeisms un burbuļi
Open to: All, results viewable to: AllTavā socburbulī vairāk ir:
|
Maijs 4., 2023
| 16:17
- ..un tad viņai ielika to atsperi ..
- (pauze) tu domāji spirāli, vai ne?
- ...
- ..lai gan nebūtu slikti, ja tā būtu atspere
|
|
|
|
15 (48.4%)