Augusts 14., 2023
| 08:34 Šķiet, ka nomoda sapņošana ir process, kas prasa ievērojamas pūles un smadzeņu piepūli, nu, it kā nemani un viss šķiet viegli, bet tad ap kādiem, uh, 30 gadiem (vai varbūt agrāk) tu to vienkārši atmet kā lieku resursu šķērdēšanu Un tad ap kādiem, uh, 40 ņem un pikapo no jauna, jūti, kā saspringst muskuļi, par kuru eksistenci neesi zinājis, kā iestājas bezspēks muskuļos, par kuru eksistenci esi aizmirsis Atklāj, ka tava lolotā un lepotā "dzīvošana šeit un tagad", spēja būt laimīgam un to pamanīt, lai arī vēl joprojām ir brīnišķīga spēja, ir iespējota caur to, ka tu redzi pagātni kā skumju un tukšu un nākotni kā tikpat blāvu un bezcerīgu, un nevienā no tām nemaz nebūtu iespējams dzīvot
Bet jāmācās, jāmācās, atkal jāapgūst un jātrenē, lai atkal neattopos dzīvojam kāda cita sapnī, ne savējā
|
Comments:
Nesen piefiksēju, ka lielāka dzīvošana tagadnē, kam pēdējos gados esmu pievērsusies, patiesībā man liek justies, ka esmu zaudējusi daļu no sevis, jo (nākotnes) iztēlošanās un sapņošana, man ir bijis milzīgs enerģijas, prieka un iedvesmas avots, ko pirms tam nemaz tā neapzinājos. Tagad domāju, kā pie tā atgriezties un to atgūt.
Man tagad līdzīga tēma dzīvē. Es gan vēl atsakos cerēt un gribēt, raustos. |
|
|
|
Sviesta Ciba |