|
Aprīlis 27., 2022
 | 06:52
Murgs, tātad, sekojošs: intensīvi pētot savas posthumānistiskās teorijas, es esmu nonākusi pie diezgan sen (t.i., nedigitalizētā laikā, ar rakstāmmašīnu rakstītas) doktora disertācijas kā reiz par manu tēmu, no LMA arhīva tā ir noklīdusi, bet es varu meklēt kādā piepilsētas (variācija:lauku) mājā, kurā vispār ir ļoti interesants arhīvs, bet, nonākot tur, konstatēju, ka ir grupa būtņu - neesmu pārliecināta, ka cilvēki - kurus ļoti interesē attiecīgās jomas pētnieki, spīdzināšanas un sadarbības nolūkos. Katru reizi bēgu prom, katru reizi zinu, ka mani ir ievērojuši, katru reizi pamostos no bailēm un kauna par to, ka neesmu mēģinājusi palīdzēt disertācijas autorei, kura acīmredzot ir šo necilvēku varā.
Maģistra darba rakstīšanas laikā no tā vēl varēja izvairīties, sakot, ka posthumānisms un fotogrāfija nav mans griezums, bet tagad neapskatīt šo disertāciju būtu nepiedodami kaut vai no akadēmiskā viedokļa.
|
Aprīlis 24., 2022
 | 23:17
Bet (OK es rakstu šo publiski, lai arī nevajadzētu, bet ja nu gadījumā kādam tas jādzird)
varbūt tā nav "tava vaina", varbūt nav tā, ka "tu pievelc tādus cilvēkus", varbūt nav tā, ka "normāli cilvēki uzreiz būtu sapratuši, ka nav vērts",
varbūt ir tā, ka statistiski lielākā daļa cilvēku nodarītu pāri citiem, ja sajustos no tā labāk? statistiski lielākā daļa cilvēku sāpinātu citus vienkārši tāpēc, ka viņi to var izdarīt? statistiski lielākajai daļai cilvēku ir vajadzīgs likums / reliģija / vispārpieņemtās normas, lai vispār kaut mirkli apdomātos, pirms nodarīt pāri citiem?
varbūt ir tā, ka tā nav tava vaina? varbūt tu kā reiz sapulcē ap sevi brīnišķīgus, maigus cilvēkus, un tev ir ticis neproporcionāli maz šausmoņu, un tev nav ne mazākā pamata nosodīt sevi par to, ko ir darījuši tie daži šausmoņi, kuri ir izvēlējušies tevi, un kurus tu uzreiz neuzpazini kā tādus? varbūt tie cilvēki, kas ir tev apkārt, kas ir tavi draugi un tavs stiprais plecs, ir mazākums, un tas, ka tu uzrāvies uz šausmoni, ir normāli, jo vienkārši statistika un proporcijas, un tu gribēji pastiept roku pretī kādam, kurš ir ārpus komforta zonas?
un tu, tu, kas esi pārsteigts un bēdīgs par to, ka pieredzi šo lietu, tu vari vienkārši apsēsties un count your blessings, vienkārši būt pateicīgs tiem saviem draugiem, kas ir ļāvuši tev tik ilgi ticēt nevis statistikai, bet savai sirdij?
un tu, tu, kas esi pārsteigts un bēdīgs par to, ka neviens par to nerunā: varbūt tie, kam tas sāp, par to nerunā nevis tāpēc, ka viņiem ir kauns (viņiem ir kauns, protams, ir kauns būt tik naivam) vai tāpēc, ka tā nav patiesība, bet tikai tāpēc, ka viņi to negrib rakstīt publiski
lai nenodarītu pāri tiem, kas nodara pāri, jo jūtas no tā labāk, tiem, kas sāpina citus vienkārši tāpēc, ka tā var, tiem, kam ir vajadzīgs likums / reliģija / vispārpieņemtās normas, lai nenodarītu pāri vēl vairāk
(un savās bēdās neredzot tos, kam vajag, lai kāds pasaka, ka it fucking hurts and it's real)
(es esmu pateicīga)
|
 | 14:18
Kā zināt, ka tulkojums veikts izdegšanas stāvoklī: kad angliski redzi "in this century" un tulkojumā ieraksti "šajā nedēļā"
|
Aprīlis 23., 2022
| 18:39
Pēc tam, kad es ilgi klusēju, arī manā sirdī iestājas klusums, un tā ir tik brīnišķīga sajūta, ka negribas no tās vairs aiziet
|
Aprīlis 22., 2022
| 22:58
Kategorijā "kāpēc bērni mani ienīst", pirms pāris dienām
- Dž, ko jūs tur tam ķīmijas grantam pētāt?
- Sēru savienojumus
- Izklausās ļoti bēdīgi
- ...
- Man ir Barta "Sēru dienasgrāmata", jums iedot?
|
 | 09:26
citās ziņās, es vairs nespēju noparsēt jaunāko argumentu "liberālisms ir burtiski komunisms, tādēļ putins pareizi dara, mēģinot atjaunot psrs, lai cīnītos pret ideoloģisko totalitārismu"
|
| 08:23
Ja mēs varētu ticēt taro, tad man jau kādas divas nedēļas (a moš i vēl ilgāk) apkārt danco iespējamība veidot Jaunu Brīnišķīgu Draudzību, un es šo nepamanu, ķēmstāds, es pat nezin' kā vēl vairāk atvērt savu sirdi tā, lai kunkuļiem neizšķīstu pa asfaltu
Lestata balsī Come out come out whoever you are
(Nu, līdz maijam good luck with that)
(Šis nav baigi nopietns ieraksts, ja)
|
Aprīlis 17., 2022
 | 10:53
Atcerējos, ka no rīta jānoslēpj olas, lai bērni var meklēt, biju tātad jau nopirkusi maisu ar visādām šokolādes olām un noslēpusi, lai neapēd pirms laika, konstatēju, ka viss jau ir forši, bet pati nevaru to maisu atrast :D
(Atradu, protams, bet jā, sen nebija bijis tā, ka es pati nodarbojos ar olu meklēšanu lieldienu rītā)
|
Aprīlis 15., 2022
 | 11:32
Bet vispār šis te karš etc mani ir reāli iesviedis tajā vietā, kur es varu būt ekstrēmi dusmīga uz cilvēkiem, par kuriem iepriekš būtu iecietīgi padomājusi tipa "lol kverplis, labi, ka neiekāpu". Tagad ar pūlēm apvaldos, nesākot nešķīsti lamāties un ņirgāties par to, ka cilvēkam prāts pilns ar sūdiem un ka nevar bļe vismaz muti pieturēt, lai negāžas akurāt ārā.
Jep, tas par Stankeviču (šodien), bet nav jau tā, ka citās dienās nebūtu citu.
Nu tāds pilnīgs "i'm done with this bullshit" iestājies, un arī sīkās ikdienas preteklībās saskatu to, kas notiktu kara apstākļos. Un pārtraucu pieņemt, ka cilvēki vienkārši ir neapdomīgi savos izteicienos, bet gan sāku pieņemt, ka cilvēki runā tāpēc, lai izmēģinātu, kā tas ir, un pēc tam varētu attaisnot sev to sūdu, ko ir darījuši, un vēl arī citiem pateikt "nu lol es tak visu laiku teicu, ka darīšu sūdu, un tad jums tas bija ok, tātad tagad arī jābūt ok", nē man nav ok.
|
Aprīlis 13., 2022
| 10:53
"we don’t have to be afraid of dying, we have to be afraid of hurting each other"
/ Skuja Braden
|
Aprīlis 12., 2022
 | 22:36
Kas man nupat pieleca: ok guys nosvinam lieldienas un tad turpinām ballīti ukraiņu pashā! Fuck yeah kāpēc svinēt nedēļu ja var divas :)
(Man jau ir sarunāta ballīte :D)
|
Aprīlis 10., 2022
| 13:44
Nez, no kā man nāk tas neproporcionāli lielais aizkaitinājums gadījumos, ja reliģiozi vai spirituāli cilvēki praksē uzvedas (vai ļerkst) kā pilnīgi kverpļi? It kā taču ar galvu es saprotu, ka cilvēks nekļūst "labāks" no tā, ka ir reliģiozs vai spirituāls, un ka tam vispār nav nekāda sakara ar praktisko morāli, un turklāt reliģiozi vai spirituāli cilvēki nemaz tik bieži nestaigā apkārt, skandinādami kaut kādu savu morāli (a to ņebosj pieķers divkosībā), bet tik un tā kaitina. Kverplis ateists vai kverplis materiālists kaut kā kaitina stipri mazāk.
(Jap, es feisītī strīdos ar kristieti, jo acīmredzot man laiku nav kur likt. Tas pats attiecas arī uz šo ierakstu, ffs.)
|
Aprīlis 9., 2022
| 22:37
Klau, a kas notiek, ja NATO valsts uztaisa vēstniecību Ukrainā kādā vietā, kuru kakraz krievija taisās nobumbot? Jo tehniski, ja es pareizi saprotu, vēstniecības teritorija ir attiecīgās valsts teritorija un attiecīgi uzbrukums tai ir vienādojums ar uzbrukumu valstij ir vienādojams ar uzbrukumu NATO valstij?
|
| 17:55
Es, prozistiem: "..un šis ir tas iemesls, kādēļ mums, rakstniekiem, ir jākomunicē ar citiem cilvēkiem, un jācenšas viņus saprast. Tas reizēm ir ļoti nepatīkami, bet tas ir nepieciešams."
Pēc pauzes: "Jums, protams, var būt arī citi iemesli, kāpēc komunicēt ar cilvēkiem."
Pēc pauzes, sev: what the actual fuck, honeybee.
|
Aprīlis 8., 2022
| 06:41
Sapnī tātad ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) iive bija vampīrs un pēc īsas sarunas pataisīja mani arī par vampīru (tā loģika bija tāda, ka ja es esmu vampīrs, tad man būs mazāk problēmu starppersonu attiecībās, jo cilvēkiem es naturāli patikšu, bet vienīgais downsaids bija tas, ka man pašai nekad nebūs iespēju sasildīties un lai to izdarītu, vajadzēs dzert citu asinis, kas man likās fair enough)
Tad ir pirmais vakars, kad man tā kā tās asinis vajadzētu, un es izeju uz ielas, lai noceltu kādu čali, vēl padomāju "nu tak vajadzētu kaut kādu urlu, šis ir kaut kāds gana simpātisks, bet nu arī ne pārāk ļoti", pa ceļam uz dzīvokli mēs vēl pabučojamies, kas ir drusku embarrassing, jo man ir mēnešreizes un asinis šķīst uz visām pusēm (don't ask, parasti tas tā nenotiek, bet sapnis, ja), vārdu sakot es tur atvainojos, nomainu piltuvi, viss tāds ugh, bet nu kam negadās (vampīri acīmredzami arī nejūtas tik embarasēti par visādām nebūšanām)
Nu lūk, vārdu sakot tad es atgriežos, un sāku šaubīties, vēl jo vairāk tāpēc, ka izrādās, ka tas čalis ir RS, un kamōn; un es mēģinu no viņa kaut kā dabūt konsentu tam, kas tagad notiks, bet nevaru sevi piespiest pateikt tiešā tekstā, un viņš ir viss tāds "jā ok fine by me, bring it on but also take your time whatever works for you" (bet es jau dzīvē pretty much neesmu viņu redzējusi ar citu sejas izteiksmi) un es saprotu, ka pēc tā, ko esmu pateikusi, viņš tikpat labi būtu varējis saprast, ka es piedāvāju seksu mēnešreižu laikā, es esmu reāli apjukusi un nevaru sevi piespiest dzert tās asinis (plāns ir ar virtuves nazi iegriezt rokas locītavā un padzerties, un man miljons reižu ir skaidrots, ka tas ir fine un vispār nav bīstami), un iive vēl izvelk šamaņu taro kārti, kas ir kausu desmitnieks, un es vēl domāju "nu bāc tagad man laikam jādara tas, uz ko es dabūju konsentu un tad pa vidam neuzkrītoši jāiedur viņam rokā un jāizliekas, ka tas ir normāli?" un viņš tikai pacietīgi gaida, kad es izkasīšos
Nu lūk, un tā visādi saņēmusies es beidzot pieceļos, pieeju pie RS un viņu cieši apskauju, un izliekos, ka tieši tas bija tas, kam es visu laiku prasīju konsentu, un nodomāju kaut ko iz sērijas "nu jā lai apskautu cilvēku arī vajag paprasīt konsentu, tas ir OK, bet nu bļe ne jau pusstundu, kas tev kaiš un tas vispār ir pentakļu desmitnieks" un vārdu sakot pamodos no tā, ka biju apkaunējusies par savu social awkwardness un to, ka acīmredzot nekad nespēšu sasildīties, jo vēlreiz šitam iet cauri, lai nonāktu pie tā paša rezultāta, es toč neesmu gatava
|
Aprīlis 6., 2022
Aprīlis 5., 2022
| 07:28
Un jā, nežēlīgas un vardarbīgas rīcības, kas tiek veiktas tad, ja ir kaut jel kāds iemesls + zināšana, ka otrs pretī tajā brīdī ir vājāks un ievainojams + sajūta, ka man nekas par to nebūs,
šai sugai ir tikpat dabiskas kā uz atlaidēm nopirkt kaut kādu sūdiņu, ko "vispār jau nevajag, bet ja nu kādreiz sagribēsies".
|
Aprīlis 4., 2022
| 10:06
But if we get a cold parent, we get the advantage of being able to experience things like loss, loneliness, sadness, the feeling of inadequacy and failure, and most of all, the feeling of being absolutely unlovable. And while these feelings are devastating, they are also sometimes enabling us to have empathy and to recognize other unlovable people as kin.
/Laurie Anderson/
Pirmajā reizē, kad šo klausījos, es biju pārāk aizņemta, mīlīgi apraudoties par to visu
Tagad es *beidzot* sapratu, ka es esmu pieradusi lietot un saprast vārdu "kin" vai "kinship" tā, kā to vajadzētu saprast, ja neesi fucked up persona, kā kaut ko tādu, kas ir silts un tuvs un mīlošs un pašsaprotami mīlams; bet, ja burtiski iepriekšējā teikumā viens radniecības gadījums tiek aprakstīts pilnīgi pretēji, tad arī vārds "kin" ir uztverams daudzkārt sarežģītāk
|
 | 06:55
and when love is gone
there's always justice
and when justice is gone
there's always force
and when force is gone
there's always mom
hi mom!
so hold me mom
in your long arms
in your automatic arms
your electronic arms
so hold me mom
in your long arms
your petrochemical arms
your military arms
in your electronic arms
Mūzika: Laurie Anderson - O Superman
|
|
|
|