Marts 25., 2015
| 08:04 I'd thought I'd buried Mother. No. Some of us cremate parents, not bury them, cremate them in our own fires, then sift and sieve the bits of bone to fine particles, down to dust. As we discard the dust, some of it settles on our arms, faces.
/Roberta Payne. Speaking To My Madness
|
Comments:
Vai nav bailigi sitadu lasit, izvelk pasam savu trakumu lauka. Nesak likties,ka trùkst tikai udens celì? Man ta butu:)
Ko? Nē, priekš manis šī grāmata ir ļoti dziedinoša - beidzot kāds uzraksta to, kā es domāju un jūtos, un tas ir okei. Īpaši jau šis citāts, tur, man šķiet, nav pilnīgi nekā traka, tieši tā arī ir.
es tieši šobrīd mēģinu izdomāt, kā noformulēt viena studiju darba research question - man ir aptuvena nojausma, ka gribētu runāt par to, kā mentāla slimība var palīdzēt kaut kādā pašizaugsmes/savas identitātes atrašanas procesā.
nu palasi to grāmatiņu, viņa tieši par to ir
(lai gan, pieņemu, viņas atbilde būtu "nē", tb viņas skatījumā šizofrēnija ir kaut kas tāds, kas traucē attīstībai, nevis palīdz, un principā tā arī ir, beeeet grāmata tāpat burvīga. es ierekomendēju gudrīdos.)
jā, es jau sapratu, ka būs to-read listē, paldies. bet tagad man vajag kaut ko, kas saka, ka ir iespējams pārradīt savu identitāti caur slimību.
Olivera Saksa Anthropologist on Mars principā ir par to, neder? Jo lielākā daļa no tiem stāstiem ir nevis par to, ka visādiem frīkiem traucē viņu frīkainums, bet to, ka cilvēki ar patiešām smagām problēmām (izteikts autisms) vai sociāli frīkainām problēmām (Tureta sindroms) var un spēj izmantot to visu, lai radītu kaut ko principiāli jaunu un krutu.
o, paldies, es tieši tagad lasu Mind's Eye, bet tur ir vairāk par fiziskām izpausmēm. |
|
|
|
Sviesta Ciba |