Jūnijs 26., 2008
| 13:37 - druskas Nejauši uzskrēju netā kādam tekstam, kur man ir licies, ka jāpierāda sava taisnība, jopcik, cik man asa mēlīte, kad es esmu nikna un pašpārliecināta. Pie tam kā pa miglu atceros, kā tobrīd iespringu, lai noformulētu visu korekti, bez tiešiem apvainojumiem.
|
Comments:
Man tas izskatās tā, ka vienu brīdi kāda tēma ir svarīga un var par to cepties un strīdēties, bet pēc kāda laika, kad ir pietiekami izcepts un izstrīdēts, izrādās, ka tas patiesībā nav īpaši svarīgi (vairs). Nu, kaut kā tā, ka tu izcīni vietu savam viedoklim, un, kad vieta ir izcīnīta, vairs nav jācīnās.
Aha, kad tu pietiekami daudziem cilvēkiem esi iestāstījis, ka sirds ir Buda, var mierīgi tam uzšķaudīt un paziņot, ka nav vis un vispār pofik :)
Nu beidz, tas jau kā tam politiķim, kas propogandē ģimenes vērtības un, kad visi tam ir noticējuši, salaiž ar žurnālistēm.
Vēl precizējot, izskatās, ka zināms kašķis un argumentu salīdzināšana ir nepieciešama ne tikai, lai apliktu citus un gūtu no tā kaifu, bet arī, lai pārliecinātu pats SEVI par sava viedokļa, mmm, derīgumu un spēju pastāvēt. Tobiš, kašķis ir sava (jauniegūtā?) viedokļa testēšana - der vai neder, iztur kritiku vai neiztur. Ja iztur, tad tālāka kašķēšanās vairs nav nepieciešama, viedoklis tiek pieņemts zināšanai un turpmāk attiecīgās situācijās izmantots jau daudz mierīgāk un mērķtiecīgāk.
Nu nez. Nemaz jau nav tik skarba tev tā runa. Vismaz tu aizstāvi savu viedokli.
| From: | puc |
Date: | 27. Jūnijs 2008 - 16:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Mja, diezin vai nu šis būtu saucams par "skarbu" vērtējumu. Man šai sakarā būtu daudz "kreptīgāks" vārds ko teikt. :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |