Decembris 8., 2004
| 14:14 fundamentālā atšķirība starp mīlestību un naidu: ja tu mīli, tad tomēr gribas zināt, ka tava mīlestība kādam ir vajadzīga, lai kāds to (varbūt mazliet) ievērotu, lai to pieņemtu, cienītu, lai tas viss nebūtu pa tukšo un velti justs. naidam nekas tāds nav nepieciešams, naids pastāv pats par sevi, tas neprasa un negaida reakciju no pretējās puses, tas barojas pats no sevis un ir pašpietiekams.
un tāpēc rodas ilūzija, ka ienīst ir vieglāk nekā mīlēt, muļķības, protams. jo naids izēd tevi no iekšpuses, sagrauj visu nafig un liek tev pašam nemitīgi mocīties. (vismaz ciktāl tas attiecas uz mani.) so; baidos, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc es pieņemu Dieva-kā-visaptverošas-mīlestības-krātuves eksistenci. lai nebūtu atkarīga no tā, vai pa rokai ir kāds, kam nepieciešama mana mīlestība, vai ne.
|
Comments:
vienalga pilniigi neatkariiga nebuusi....
protams, ne. bet zb nēsāties apkārt un murmināt "hmmmm, vai šitam te frīkam ir nepieciešama mana mīlestība? šitam te idiotam? šitam te kretīnam?" ;)))
a kas tev to liek dariit?
m. pārpalikumi, neesi stulbs. zb nīst visus pēc kārtas, ja to pelnījuši ir labi ja 2 kadri.
Es jau nesaku ka visi jaaniist.......
a ko mīlēt? kuru tb?
lai arī - ne jau tev man tas būtu jāprasa. kaut kāds sievišķīgs garīgais šodien, fizioloģija, mļin.
tas ir visai individuaali... universaalu recepti anyway neatradiisi.....
nelic frīkus un idiotus/kretīnus vienā plauktiņā
es esmu frīks, taču neesmu idiots un kretīns esmu tikai mazliet
tās ir trīs atšķirīgas kategorijas, vecais dumjais lāci :)
pēc tava komentāra tā likās
Naids vispār nav nekas labs. Citi gudrie saka, ka mīlestība pastāv neatkarīgi no tā vai ir ko mīlēt vai nē.
mīlestība kā tāda - protams. bet tu pats zini, kā ir mīlēt, apzinoties, ka nafig tā tava mīlestība kādam vajadzīga.
Zinu gan. Nupat iešāvās pratā ... neids nav gadījumā kaut kāda jocīga mīlestības forma?
ir. ja ļoti gribi sniegt mīlestību, bet kaut kas pa vidu nočakarējas, tad tā atgriežas pie tevis kā naids.
kas attiecas uz mani. varbūt ne šobrīd, bet vakar vakarā noteikti.
Nja ... nu bet laikam jau ar to naidu un mīlestību ir tās pats kas ar tumsu un gaismu, melno un balto, labo un slikto.
From: | buks |
Date: | 9. Decembris 2004 - 11:42 |
---|
| | | (Link) |
|
Sanāk, ka naids ir nesavtīgs, aber mīlestība nav vis jūtas, bet gan emociju depozīta noguldījums "es tev, tu man". :)
naids ir nesavtīgs, jā. bet mīlestībai nevajadzētu būt depozītu noguldījumam, tā ir tāda idiotiska iedoma, kas man reizēm traucē :/
Kādēļ Tu esi skeptiski noskaņota attiecībā pret mīlestību? Tu neesi nekad nevienu mīlējusi? Un vai nav labāk vienkārši mīlēt - neskatoties uz to, vai cilvēkam to vajaga vai nē, bet saņemot pretmīlestību?
pesimists ir labi informēts optimists, tāpēc
Bet Tu neesi pesimiste - Tu esi reāliste, vai tad nē?
Realiste - tie sasodītie cilvēki, kuri skatās acīs nolāpītajai taisnībai un saka visu kā ir - bet ..gan jau reiz būs labi, bet..ir tā, kā ir.
nē, es neesmu reāliste, jo skatos "taisnībai" acīs ļoti reti un saku visu, kā ir, arī salīdzinoši reti - lielākoties noklusēju.
bet, ja tu sāc kaut ko teikt, tad pabeidz, ja? citādi jocīgi k-kā, runā, runā un neko nepasaka ;)
Es atstāju aiz sevis tiesības noklusēt dažas lietas :) Bet kā tad ir ar to mīlestību? Tu tici - ka tāda ir? Vai kā?
atstāju aiz sevis tiesības, no kādas valodas šitais te ir nācis?
Jā, ticu, ka ir mīlestība. Citādi jau par to nerakstītu.
No krievu. Jo latviešiem nav tāda izteiciena un viņu sabiedrībā daudz to lieto.
Un kāda tā ir /mīlestība/ Tavā skatījumā?
Ai, esmu par to daudz rakstījusi savā žurnālā, nav ko atkārtoties. Palasi, ja interesē. |
|
|