| ikdienas maksima |
[Dec. 2nd, 2013|10:19 am] |
|
vētra ne tikai lauž kokiem zarus, bet arī purina nost apmetumu no sūdīgi uzturētām mājām. Kvartāls nosēts ar sabirušiem gabaliem un lielāki un mazāki sūdiņi lido pretī vēl joprojām. Tagad būšu rupja un nosodoša, bet huļi vajag sagrābties namīpašumus, ka pēc tam uzturēt nespēj.. reiz jau izsacīju savu sāpi par Brīvības ielas architektūru, bet tā vairāk bija kultūrvērtīgi orientēta sāpe, kurpretim patālāk no centra, šķērsielās puskultūrvērtīgā arhitektūra ir tādā stāvoklī, ka ziemassvētkos vecītim jāpasūtina ķivere. izteiciens "tikpat labi uz galvas var uzkrist ķieģelis", kas, šķiet, tiek lietots, lai apzīmētu kaut kā mazu iespējamību, Rīgas kontekstā var izrādīties arī visai burtisks. |
|
|
| Comments: |
lielāki un mazāki sūdiņi :) man zem logiem norāva sešus stāvus stalažu, parāva līdzi arī apgaismojuma vadus, esot bijis feijerverks.
Mēs ar tati tikko savukārt priecājamies par to, ka tiek restaurēts kāda jauka celtne Valmieras un Narvas ielas stūrī, kas ilgu laiku stāvēja pamesta. Nu jau smuki koši oranžs ar pelēku, un visas lietas notiek! 
jaja, mūsu trase :) no šādām skaistām mājām sirds sāp par čaka/elizabetes stūra māju..
Ojā, tur pat bija atrasts īpašnieks, kas ikdienās dzīvojot Monako un raustot plecus. | |