es vakar pirmo reizi biju restorānā (libāniešu), kurā viesmīlis, prom ejot, palīdz dāmām uzvilkt virsjakas. restorāns un apkalpošana bij ļoti smalka, taču ēdiens tik ļoti man nepavilka.
šī bija trešā reize, kad es mēģinu sevi iemīlināt libāniešu ēdienā, jo beirūta kaut kā zemapziņā ir iegūlusies starp manām uzturieniesgribuaizbraukt pilsētām, bet atkal nekā (ar to ēdienu, i mean).

es mīlu divus vīriešus un divi vīrieši mīl mani un tikai nesakiet, kas tas ir ļoti banāli.
K. ir izkāpis no bedres un grib mani atpakaļ, bet vēl šobrīd es sēžu ar itāļa smaržu matos un raudu. un rīt es zvanīšu K. un teikšu, lai nāk mājās, jo nevar četrus gadus izmest mēslainē tāpat vien.

tas tomēr ir paradokss, ka es nevaru pateikt kolēģim, ka man ir randiņš, bet varu mierīgi pateikt kenam.

es vēl varētu pastāstīt par itāļu rokeri un to, cik skaista es sev likos vakar pēc mūsu pirmdienas randiņa, bet mana lielākā problēma šobrīd ir noliktavas džeks. ja viņš būtu rīcības cilvēks kā šlesers, viss būtu sasvādāk, bet tā viņš tagad paslepus skatās uz mani ar aizmiglotām acīm un katru dienu jautā, ko es darīšu pēc darba. iešu uz pludmali, bļin. nevar taču teikt, ka iešu uz randiņu ar itāli.
un vakar viņš man jautā, vai es biju pludmalē, es saku, ka nebiju, bet izrādās, ka viņš gan bija. tātad pasācis arī mani izsekot.

ar Kenu mēs tagad esam Džerijs un Eleina no Sainfelda. Ex-lovers best friends sort of a thing.

nedaudz apnika jau ziņa par poļu traģēdiju, tikko ziņās dzirdēju ko interesantāku. Ričards Dōkins kopā ar Kristoferu Hičinsu ir ieplānojuši arestēt pāvestu par noziegumiem pret cilvēci, kad šis ierodas Lielbritānijā oficiālā vizītē.
http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/faith/article7094310.ece

princese iepazinās ar itāļu rokeri

ar divtik lielu rūpību veidoju matus, krāsoju seju, izvēlos apģērbu. ja mēs esam izšķīrušies un turpinām dzīvot vienā dzīvoklī, tas ir vienīgais veids, kā man saglabāt pašapziņu. un lai viņš redz, ko ir zaudējis, ko ir zaudējis, ko ir zaudējis!

tēlot mājsaimnieci man tagad šķiet necienīgi, šiverēt tur pa virtuvi un tā, tas ir uncool. tagad mani interesē forši bāri un stilīgas iepirkšanās vietas. es tagad būšu par urban chic

Šovakar aizbraucu, palika skumji, jo mani vairs taču neviens negaida. pareizi viinogas teica, ka ciba ir tavs privātais psihoterapeits (nu vai kaut kā tamlīdzīgi)

kaut kā pēkšņi sapratu, ka no latvijas mājām nespēju palasīt cibu. atvēru frendlisti un visam pārskroļļoju pāri.

no sava provinciālisma neaizbēgsi

kamēr mēģināju vienam jaunskungam pateikt, ka viņš ir pārāk piedzēries, lai rosinātu manī kādu interesi, viņš mēģināja iebāzt savu mēli manā mutē.
tas saucās meitenes zeltenes aizbrauca uz dundalkas naktsklubu.

es esmu kaut kur tagad starp jūtīgu un pusjūtīgu, man liekas, šis vīns atstāj upeņu pēcgaršu manā mutē, bet es vairs nemāku pateikt, jo viņš mani ir atstājis vienu. fuj, man nepatīk sūdzēties un gauduļot, jūs redzēsiet, drīz es te sākšu rakstīt par citiem vīriešiem, bet pagaidām ir tā, ka joprojām aiz lielās cieņas es turu muti.

pēc četru gadu monogāmijas es pēkšņi jūtos kā jaunava brīvo sieviešu tirgū

mans dārgais spēlēja mazu lomu vācu dramatiskā pulciņa iestudējumā par Alpu ķēniņu un mizantropu. pēc izrādes viņš man prasīja, vai varēja redzēt, kā viņš viss trīcēja. bet man bija vispār bail uz viņu paskatīties, ka tik viņš nesāk smieties, mani ieraugot, un es tik šausmīgi satraucos, ka viņš varētu saputrot to vienīgo teikumu, kurš viņam jāsaka visas lugas laikā.

sasodīts, atradu kaut kur feisbukā savas bildes svešā albumā, no pagājušās sestdienas un no aizpagājušās. no pagājušās sestdienas es tur izskatos minimāli iedzērusi, no aizpagājušās - maksimāli, pie tam rādu nepieklājigus žestus, ko es absolūti neatceros. neatceros arī, kas tā ir par meiteni, ar ko es tur apķērusies stāvu, nekad mūžā neesmu redzējusi.

tagad, lai liktenis man atspēlētos par tām kolēģu bildēm, kuras es te nesen saliku, kādam no maniem kolēģiem vajadzētu kaut kur blogosfērā salikt manas bildes, sakot, ka tā meitene ar sarkano seju, kas uzkārusies kaklā mūsu noliktavas džekam, ir mana menedžere, pilnīgi ne kauna, ne goda.

uzskates materiālus saprotamu iemeslu dēļ es te nelikšu :)

vakar vēlu vakarā es tomēr tiku pie sava puķu pušķa, kas mani pārsteidza nesagatavotu, jo dārgais taču zina manu pragmatisko attieksmi pret ziedu un kartīšu dāvināšanu, ne es viņas varu apēst, ne uzvilkt, tikai lieki izmesta nauda.

kopš es esmu atklājusi uzacu zīmuli, mana seja ir ieguvusi izteiksmi.

man nav ar ko svinēt 8.martu, tāpēc es esmu izlēmusi beidzot izberzt māju no netīrumiem.

un tad, un tad varbūt aiziet uz kino, kādu laiciņu neesmu bijusi, no lētajiem seansiem spīd Alise 3D vai arī Ondine, bet par Ondine es neko neesmu dzirdējusi, un Tims Bērtons man nepatīk, lai gan 3D Alise izklausās interesanti.

izlasīju pie zuzannas ierakstu par bērnu vakcinēšanu/nevakcinēšanu, vecāku atbildību/bezatbildību, sekām un tamlīdzīgām lietām. http://klab.lv/users/zuzanna/1253630.html#cutid1

mani patiešām apbēdina visi tie komentāri, kas uzskata, ka tā ir katru vecāku personīgā darīšana. es uzskatu, ka tā nedrīkst būt vecāku personīgā darīšana, jo mēs runājam par maziem bērniem, kuriem nav pašiem sava viedokļa un izvēles brīvības un izpratnes par šādām lietām. Vecāki pakļauj savus bērnus riskam, izvēloties nevakcinēt, un visi tie, kas bļaus par to, ka tas ir risks vakcinēt, jo nekad neko nevar zināt, kādas būs komplikācijas un blaknes, bla bla bla. vai tiešām mēs joprojām dzīvojam viduslaikos?
un nezkāpēc tik maz tiek runāts par masu mediju atbildību baiļu iedvešanā jaunajos vecākos, kuriem pašiem nav īsti sava viedokļa, bet kuri izlasa kaut kāda sūda žurnālistiņa sagrābstītos, nekompetentos viedokļus un izlemj nevakcinēt savus bērnus.

Neviens nesaka, ka zinātne ir pati pilnība un ka zinātne nepieļauj kļūdas, bet ir diezgan stulbi, piemēram, atsaukties uz talidomīda slimniekiem (ko es esmu šad tad šeit dzirdējusi kā pretargumentu zinātnei), jo mediķi un zinātnieki paši to uzskata par lielāko traģēdiju. un atšķirībā no kaut kādiem mistiķiem, zinātnieki ir gatavi mainīt savas domas, ja līdzšinējās nesakrīt ar jaunajiem faktiem. un mēs taču runājam sen pārbaudītām vakcīnām. kas tad liek cilvēkiem rīkoties bezatbildīgi un neloģiski ?