pēc pāris glāzītēm par pasaules glābēju, i can be your hero, baby

sestdien ņēmu un piedzēros ar saviem mīļajiem kolēģīšiem, pēc tam pusnakti pavadīju noliktavas džekam elkonī ieķērusies, stāstot, ka būtu es brīva meitene, ņemtu viņu par vīru. pēc tam nav jābrīnās, ka trijos naktī, kad visi gāja uz makdonaldu un es uzstāju uz kebabnīcu, mans noliktavas džeks man vienīgais teciņus pakaļ uz kebabnīcu skrēja.
oumaigād, oumaigād, što eto so mnoj, pusprecētas meitenes šitā nerīkojas.

no centrifūgas vibrē viss galds, man dakšiņa iet garām mutei

aiz brīva laika sāku rakāties feisbukā savu kolēģu profilos un atradu daudzas interesantas bildes. jāsaka, ka diezgan pati nošokējos par meiteņu gaumi, jo kaut kā visus šos divarpus gadus tā arī nav nācies viņas redzēt tādā paskatā, kā dažās no bildēm. piedāvāju jums labākās


un te pārējās no manas izlasītās kolekcijas
( ... tālāk ... )

tā kā lilja uzrakstīja, ka Karen Millen ir čiksu veikals, es šodien aizgāju un nopirku KM džinsas. dārgas un efektīgas. vienkārši nevarēju nenopirkt pēc tam, kad apkalpojošā meitene mani ieraudzīja un nokomplimentēja manu kāju garumu, pēc tam sekoja 5 minūšu meitenīga saruna par labu džinsu kvalitāti, pēc tam viņa man pienesa pie džinsām piemērīt KM papēžkurpes un beigās iedeva 10% atlaidīti. vot tas lūk ir klientu serviss, kad tu nevari aiziet no veikala bez pirkuma!

Dabas vēstures muzeja galvenā halle ar dinozaura skeleta repliku. Tas pūlis fonā ir tā garā rinda uz dinozauru zāli.

pēc atgriešanās no londonas, man kārtējo reizi ir pārliecība, ka tur es gribētu nodzīvot vismaz vienu savas dzīves gadu. tur ir visa kā tik daudz, ka man dažreiz paliek sevis žēl, ka es nīkstu vienā mazpilsētā ar minimālām kultūras un izklaides iespējām.

galvenos tūristu apskates objektus mēs neredzējām, ja neskaita haidparku, pie kura mēs nakšņojām, un pikadilijas laukumu, pa kuru mēs maldījāmies, lai atrastu teātri. tik tiešām nebija daudz laika. toties paspējām ieskriet divos muzejos - zinātnes un dabas vēstures. tas pēdējais man patika vēl labāk par pirmo, lai gan es nespēju būt objektīva, jo ne vienu, ne otru mēs neizstaigājām pilnībā. Natural History Museum mēs bijām ne vairāk kā uz pusotru stundu un dinozauru istabā mēs netikām garās rindas dēļ (sestdiena, ģimenes ar bērniem), bet bet bet toties kāda tur ir iespaidīga arhitektūra, tas dabas muzejs ir vienkārši arhitektūras pērle. tad viņiem tur vēl nesen atvēries Darvina centrs, kurā mēs netikām, jo bija pilnībā norezervēts, lai gan man tā arī netika skaidrs, kas tajā Darvina centrā notiek, pēc plakātiem nojautu, ka kaut kādas interaktīvās fīčas.

par ēdienu arī te varētu sarakstīt vairākus paragrāfus, pateikšu vien to, ka man skauž, ka centrālās londonas restorānos ir iespējams garšīgi paēst lētāk (iespējams paēst arī dārgāk) nekā manas īrijas mazpilsētas restorānos.

tas viss un vēl šis tas, un es esmu nobriedusi atrast vairāk laika, lai tur aizbrauktu biežāk.

nenožuvuši lakoti nagi, šovakar es uz balli, 5 course meal, dejas garajā kleitā līdz pagurumam, nakšņoju viesnīcā, pēc viesnīcas rīt pa taisno uz darbu, strādaju līdz 10.30 pm, arī līdz pagurumam, piektdien agri no rīta autubusā uz dublinu, lidmašīna uz londonu, viss līdz pagurumam, nakšņoju viesnīcā blakus pie haidparka, sestdien kultūra pēc pilnas programmas, muzeju apmeklējumi, vakarā bekets uz skatuves, pēc teātra iedzeršana ar meitenēm, svētdien public speakers haidparkā, pēcpusdienā uz lidmašīnu, stansteda-dublina-golveja. ierodos mājās pēc pusnakts, pirmdien uz darbu, strādāju līdz pagurumam.
es esmu paspējusi tikai uzlakot nagus.

Nedēļas nogalē kulturāls izbrauciens uz Londonu, nevaram vienoties par apmeklējuma objektu sestdienā. Es tieši vairāk gribu dzirdēt no tiem, kas ir bijuši vienā vai otrā vai abos.

Poll #17159
Open to: All, results viewable to: All

Kuru jūs izvēlētos?

atnāks braitsaids un visu par mani izstāstīs. tālajā divtūkstošsestajā (vai tomēr piektajā?), kad mēs mērījāmies ļaunumiem, es viņam visu sevi izstāstīju dažas naktis sēžot dublinas tumšajās ielās un vārtrūmēs.

šajā interneta laikmetā dažkārt man ir bailes no cilvēkiem no pagātnes, jo viņi var atnākt un izstāstīt visu patiesību par mani.

tā kā mums šeit nav arthouse kinoteātra, arthouse filmas mums rāda pilsētas teātrī katru svētdienu.
Vakar noskatījāmies, iespējams, labāko filmu, kāda tur ir rādīta. Franču filma "Welcome" (rež.Philippe Lioret), visu filmu nosēdēju ar kamolu kaklā, būtu viena, būtu raudājusi, bet es nevaru ciest raudāšanu publiskās vietās.
Nevaru neieteikt, ja jums kādreiz ir iespēja kaut kur redzēt vai novilkt (Tikko sameklēju info, ka pagājušā gada novembrī filma saņēma Eiropas parlamenta LUX balvu, kas nozīmē, ka pa iegūto naudu filma tiks subtitrēta visās ES valodās).

ierakstiet sev kaut kur blociņos, un kad rādīs latvijā, neaizmirstiet aiziet noskatīties.

tur ir par valstu politiku imigrantu jautājumos, par cilvēku vienaldzību un ksenofobiju, un vienkārši cilvēkmīlestību. es kā atceros, tā man joprojām gribas raudāt.

Treileris:
http://www.lux-prize.eu/movies/video_09/welcome.swf

Šodien mēs ar Kena māti universitātē izdzērām trīs bezmaksas vīna glāzes, paņēmām katra ceturto, kurā ielējām vīnu no vēl divām glāzēm, un ar visām glāzēm nemanāmi aizslīdējām no auditorijas uz koledžas bāru.

mans dārgumiņš šodien saņēma goda rakstu un naudas prēmiju par labāk sekmēm, nu tur kopā ar vēl 500 studentiem.

rīt brauc Kena vecāki, šodien man jāgludina gultas veļa, bļe. jo par Kenu jau neviens slikti nepadomās, ja gultas veļu neizgludinās.

Kurš gan mūsdienās vēl gludina gultas veļu, jūs pilnīgi pareizi jautāsiet. Redz, kad pirms trijiem gadiem mēs mēnesi dzīvojām pie Kena vecākiem, viņa mamma pamanījās vienmēr izgludināt pat manas apakšbikses.

latvijā es to tā neesmu izjutusi, bet šeit tomēr ar visu to katolisko dogmu un katoļu skolu audzināšanu ir pavisam citādi. ja es atklāti pasaku, ka dievam neticu, ļoti bieži izjūtu pret sevi vērstu reliģsku fašismu, tāpēc es parasti turu muti, it īpaši darbā ar vecajām kundzēm.

pameklēju internetā par Nokas jaunavas marijas parādīšanos. Lūk, arī jūtūba video, kurā "skaidri redzama" pati marija.
http://www.youtube.com/watch?v=1uuvFHxD0wA

Pasakiet, kā es varu nejusties pārāka, ja man darbā notiek apmēram tādas sarunas.

Rūta(24) tātad ir bijusi pie zīlnieces. Daniēla(22) pārspriež Rūtas zīlnieces pieredzi ar citiem kolēģiem, kas latviski izklausītos apmēram šādi.
-Atcerietes to Rūtas draugu, kurš pagājšgad nomira? Zīlniece viņai pateica, ka viņš vēl nav debesīs, ka viņš vēl ir šeit mums apkārt. Pizdjec vienkārši, kā viņa to zina. Un tā zīlniece vēl teica Rūtai, ka viņai vajag bieži par viņu lūgties, lai viņš tiek debesīs. Tas jau vien pierāda, ka tā zīlniece ir laba, jo es jau parasti tik ļoti neticētu zīlniecēm, bet kad šitā pasaka, ka vajag par otru cilvēku lūgties.

Brīda (mid 30's), a regular churchgoer, ļoti reliģiska, pirms pāris mēnešiem bija Nokā (knock) blenzt saulē un gaidīt uz jaunavas Marijas parādīšanos:
-Bet ļoti maz cilvēku uzreiz tiek debesīs. Tas pat bībelē ir rakstīts, tikai ļoti, ļoti ticīgi un labi cilvēki tiek uzreiz uzņemti debesīs.

Tik tiešām pizdjec

captain morgan, the beatles un kens ir the best party.

man ir šodien brīvs, parīt brīvs, aizparīt brīvs un aizaizparīt brīvs.
ah, sweet life of recesion!

Skats no guļamistabas loga


Skats no viesistabas loga


Tas ir 3-4 dienas atpakaļ, tagad jau ir iesācies pavasaris.