mans dārgais spēlēja mazu lomu vācu dramatiskā pulciņa iestudējumā par Alpu ķēniņu un mizantropu. pēc izrādes viņš man prasīja, vai varēja redzēt, kā viņš viss trīcēja. bet man bija vispār bail uz viņu paskatīties, ka tik viņš nesāk smieties, mani ieraugot, un es tik šausmīgi satraucos, ka viņš varētu saputrot to vienīgo teikumu, kurš viņam jāsaka visas lugas laikā.