Jo mazāk cilvēku lasīs manus tekstus, jo pašiem būs labāk. Nē, tā ne.. Jo mazāk lasīs un domās, jo labāk.
Takš vēl joprojām nedajēdz, ka es priekš sevis rakstu.
Nu, Jēz, man takš neklausa pirksti ar zīmuli uz papīra, man vieglāk šitā un saglabāt.

Bet tās dienasgrāmatas.. Gadi 15. Tas tiesa. Stāv slepenajā atvilknē.

Un nevienas savas grāmatas, hahahaha! :D Kaut 10 gadus jau man te borē pilnas ausis. Borē un pierunā. Idejas tādas, ka..

Gan jau vienreiz sadabesīs un izdošu principā, lai aizveras vienreiz visiem mutes!
Te šodien rādīja debiju dzejā - tāds puisis, nē, nu pusisis nekāds.. Pinkainis bohēmists ap 30 gadiem, debija dzejā, brīvdomātājs, hipijs, tā arī nesapratu, par ko jams raksta.. Vai viņš spēs rakstīt vēl gadus 10-20-30?

Ja par dzeju, tad man ir tikai viens favorīts - Skujenieks. Kā 2.kursā patiesi iemīlēju viņa vārdus, tā pati apklusu un klausos viņā. Viņš ir ģēnijs, tur nav šaubu. Cilvēks, bagāts ar valodu, ar tēliem, ar sajūtām, ar dzīvi un mīlestību.