Sen neesmu te neko likusi no mūzikas. Šī ir perfekta šim vakaram! Līrisks noskaņojums meklējams te.
City Lights
see right through me
04 Maijs 2011 @ 23:37
Music
04 Maijs 2011 @ 22:40
One more, please!
Parunāsim par patīkamo... Kādi ir jūsu mīļākie kokteiļi? Agrāk mans absolūts favorīts bija Mohito. Liekas esmu to izmēģinājusi visos Rīgas un ne tikai Rīgas bāros. Starp citu, secināju, ka labu un pareizu Mohito atrast nav viegli. Bieži sanāca vilties, tāpēc tagad dzeru tikai homemade Mohito. Mans tusiņu drinks jau vairākus gadus ir viskijs/kola. Dodu priekšroku Jack Daniels viskijam. Bet pasēdēšanai bāros es vienmēr izvēlos variācijas par Daikiri tēmu, piem., zemeņu, aveņu, kivi un citi. Manuprāt labākais Aveņu Daikiri ir "Piektdienā" - perfekta konsistence, ruma tieši tik, cik vajag un ļoti pareiza glāze. Tā kā Daikiri ir ļoti viegli pagatavojams mājas apstākļos (ja vien ir blenderis), es jau trešo vakaru pēc kārtas taisu Zemeņu Daikiri %) Tā teikt trenējos pirms "Daiquiri Party", kas notiks pie manis piektdien.
I feel: 
thirsty
thirstyI hear: Amanda Blank - Might Like You Better
29 Aprīlis 2011 @ 21:47
St. Petersburg. part 2.
nostalgic28 Aprīlis 2011 @ 20:20
Sākās silts laiks un manis iecerētais taupīšanas režīms cieta totālu fiasko! Neskatoties uz to, ka biju projām tikai vienu nedēļu, jūtos tā it kā es aizbraucu ziemā, bet atbraucu vasarā. Var aizmirst par zābakiem un mēteļiem, un pilnībā pāriet uz kurpītēm, vieglām jaciņām un svārkiem. Ārkārtīgi priecīga par šādām pārmaiņām es devos šopingā. Nopirku jaunas saulesbrilles, ērtas sarkanas baletčībiņas, sporta tērpu speciāli skrituļošanai, skaistu apakšveļas komplektiņu un vēl visādus sīkumus. Intereses pēc vienā veikalā pielaikoju tādus kā tamborētus zābaciņus bēšā krāsā. Tik ērti un inčīgi, ka nevarēju nenopirkt. Izdomāju, ka labi izskatīsies ar kupliem svārkiem.
Tikai šonedēļ man tā pa īstam izdevās izbaudīt manu laicīgo bezdarbnieka statusu. Ir tomēr patīkami mosties darba dienas rītā bez steigas un jebkādiem plāniem. Var veltīt visu dienu tieši tam, kam iepriekš vienkārši nav bijis laika. Katru dienu eksperimentēju virtuvē ar jaunām receptēm, vakar pat uzvārīju tradicionālo taizemiešu zupu " Tom Yum". Sanāca gandrīz tikpat garšīga kā tā, ko mēs ēdām taizemiešu restorānā Stokholmā. Sāku jaunu zīmējumu ar eļļas pasteļu krītiņiem. Kurš to būtu domājis, bet zīmēšana man sāk patikt arvien vairāk. Vakar pieķēru sevi pie domas, ka nevaru vien sagaidīt, kad atnākšu mājās un varēšu zīmēt %) Jau divas reizes skrituļoju Mežaparkā. Pat nolēmu piedalīties sacensībās. Vajag tikai aiznest nomainīt riteņus slidām, lai vieglāk būtu braukt. Vēl es lasu Zolā grāmatas sēžot parkā uz soliņa. Šobrīd lasu "Parīzes vēders". Gribās pavadīt šo laiku ar baudu, bet reizē lietderīgi, tāpēc domāju pieteikties kādiem kursiem. Tā varētu būt kāda svešvaloda vai, piemēram, šūšana. Kāpēc gan ne?
I feel: 
good
good27 Aprīlis 2011 @ 09:10
St. Petersburg, part 1.
Pēdējais laiks vismaz pāris vārdos pastāstīt par ceļojumu un parādīt dažas bildes. Pēterburgā bijām 6 dienas. Mums ļoti paveicas ar laiku, jo pirms doties tur, prognoze nebija iepriecinoša - lietus un mākoņains. Rezultātā visas dienas bija saulainas un ar katru dienu kļuva arvien siltāks. Katru dienu mēs staigājām kilometriem, baudot Pēterburgas atmosfēru. Pilsēta ir liela un attālumi ir milzīgi. Tagad es zinu ko viņu izpratnē nozīmē "laukums" un "prospekts". Mūsu mazā kompaktā Rīga pēc Pēterburgas liekas vēl 3 reizes mazāka. Teikšu, ka Sanktpēterburga ir skaista pilsēta, taču pavisam nav priekš manis. Aizbraucot uz Krieviju, es sapratu cik eiropeiska es esmu. Lai arī Pēterburgu sauc par "eiropeiskāko" Krievijas pilsētu, atšķirība ir ļoti jūtama. ( follow me... )
I feel: 
cheerful
cheerful24 Aprīlis 2011 @ 13:12
Atpakaļ mājās.
Lai kur es atrastos, aizbraukt vienmēr ir mazliet skumji. Tai pat laikā vienmēr pārliecinos, ka nekur nav tik labi kā mājās.
Ir tik labi būt atpakaļ tieši uz Lieldienām. Gaišus svētkus novēlu jums visiem, draugi.
I feel: 
happy
happy18 Aprīlis 2011 @ 20:58
St. Petersburg
Laiks skrien ātrāk nekā es paspēju par to pastāstīt. Jau šonakt es dodos uz Sanktpēterburgu! Lidoju pa dzīvokli ar vēja ātrumu - man ir 30 minūtes, lai sapakotu koferi.
I feel: 
rushed
rushed09 Aprīlis 2011 @ 17:00
Dīvains storijs man sanāca ar telekomunikāciju kompāniju IZZI. Pirms mēneša biju nolēmusi atteikties no viņu pakalpojumiem. Viņu mūžīgās "uzlabojumu veikšanas" un "tehniskas problēmas", kuru rezultātā man vairākas dienas mēnesī nestrādāja internets (komplektā ar telefonu un digitālo televīziju). Man bija apnicis viņiem zvanīt un lamāties, nolēmu šķirt līgumu pirms termiņa beigām, nemaksājot nekādus līguma laušanas sodus, protams. Lauzu līgumu februāra beigās , ar pirmo aprīli viņiem bija viss jāatslēdz. Ironiski, bet visu martu man neradās neviena sūdzība, pat vairāk - pakalpojumu kvalitāte bija perfekta! Nezinu vai tas tāpēc, ka viņi saprata, ka reāli zaudē klientu, vai arī kvalitāte brīnumainā kārtā tiešām uzlabojās. Rezultātā pagaidām es nolēmu palikt ar IZZI. Redzēs ka būs tālāk, ja kas atteikties es vienmēr varu.
Nekādi nevaru atvadīties no vecā darba. It kā oficiāli vairs nestrādāju, bet šad tad izdaru kaut ko priekš viņiem, piem., šajās brīvdienās tusēju pa Fiesta Expo Ķīpsalā, pārstāvu uzņēmumu. Nemaz nerunājot par visiem tusiņiem Studijā, lobby, Bellagio... Vakar biju uz Zveri koncertu. Gāju galvenokārt kompānijas pēc, bet pats koncerts izrādījās pat labāks, nekā es gaidīju. Bija tik nenormāli daudz cilvēku, ka es pēc koncerta, novēlkot papēžus palīdzēju kolēģei recepcijā tikt galā ar cilvēku plūsmu %)
Ar pavasara atnākšanu esmu sākusi labāk sekot līdzi savai ēšanai. Liekot roku uz sirds, varu atzīties, ka šajā ziemā es nemaz nepieturējos pie savām diētām, ēdu bez maz vai visu ko gribējās, kas protams nepalika bez sekām. Traucē pāris lieki kilogrami un vispār kopumā esmu ļoti neapmierināta ar savu izskatu un fizisku formu. Laika man tagad būs gana, ar nākamo nedēļu eju uz zāli. Ēšanā it kā tagad viss ok, ja vēl sanāktu dzert mazāk kafijas, būtu pavisam ideāli. Kopš es speciālajā bāzē nopirku dažādus sīrupus, speciālos beramos trauciņus priekš kanēļa un kakao, skaistas glāzes kafijai un citus stilīgus atribūtus kafijas automātam, mans kafijas patēriņš ir vismaz trīs porcijas dienā. Mani favorīti pagaidām: Mint Mokka, Caramel Latte, Butterscotch Cappuccino un aukstā cukurniedru kafija ar pienu. Nevaru saprast kā lai tagad dzīvoju bez tādas kafijas? Man pat kafejnīcās vairs negaršo kafija. Mēģināšu pāriet uz divām porcijām dienā, varbūt sanāks )
I feel: cheerful
cheerful04 Aprīlis 2011 @ 09:05
Ļoti mierīga un patīkama svētdiena šoreiz sanāca. Gastronomiskās izvirtības pusdienās - tīģergarneles mango mērcē un augļu salāti ar sieru. Tad sekoja neliels, bet ļoti patīkams šopings Spice un Spice Home centros. Starp citu ievērtēju viņu jauno izreklamēto Homelounge. Patīkama vietiņa, kur uztaisīt pauzi starp veikaliem, iedzert vīna glāzi, pašķirstīt kādu lielo ilustrēto izdevumu par interjera dizainu. Interjers košās krāsās, vairākas atpūtas zonas, bezvadu internets... Vienīgi man likās, ka ēdienu ziņā varēja būt lielāka izvēle un varēja arī ielikt pāris neitrālus žurnālus kā arī bērnu grāmatas, citādi izņemot žurnālu "Leģendas" viss pārējais ir par un ap interjera tēmu. ( follow me... )
I feel: 
awake
awake31 Marts 2011 @ 07:40
meiteņu lietas
28 Marts 2011 @ 15:58
Lieliska frāze
"Katram dzīvē tiek piespēlētas izdevības. Ikvienam. Un tikai no katra paša ir atkarīgs, vai viņš tās izmantos. Nereti vieglāk ir neizmantot, nepacelt roku, nesaķert veiksmes putnu aiz spārna. Gaidīt, kad to noķers kāds cits un pienesīs klāt uz paplātes." (Lilit, aprīlis. Intervija ar Lauru Ķeršuli).
I feel: 
thoughtful
thoughtful27 Marts 2011 @ 14:40
Movies: The Kids are all right
Lieliska filma no paša sākuma līdz beigām. Interesanta, eleganta, brīžiem smieklīga, brīžiem skumja, ar skaistām un patiesām jūtām. Abas aktrises, Džuliāna Mūra un Anete Beninga, ir ideālas savās lomās. Filma ir par lesbiešu ģimeni (akcents tieši uz "ģimene", nevis "lesbiešu"), kas ir uz izjukšanas robežas, kad parādās trešā persona - bērnu bioloģiskais tēvs. Būtībā filma par laulības dzīves grūtībām. Filmas atmosfēra ir diezgan dramatiska, bet tai pat laikā viegla un patīkama. Šobrīd to var noskatīties kino K Suns. Ļoti iesaku. :)
I feel: 
mellow
mellow23 Marts 2011 @ 16:40
Nepaspēju ne atbraukt no viena ceļojuma, es jau nopirku biļetes nākamajam. Šoreiz uz Krievijas kultūras galvaspilsētu Sanktpēterburgu. Runājām kaut kad ar J par to cik jocīgs ir fakts, ka es, būdama uz pusi krieviete, nekad neesmu bijusi Krievijā. Nonācām pie tā, ka situācija steidzami jālabo, tāpēc es došos uz Sanktpēterburgu jau aprīlī! Gaidāma kārtīga kultūras programma, ballītes un šopings. Bet labākais it tas, ka veselu nedēļu man blakus būs mana vismīļākā pasaulē meitene! Nevaru vien sagaidīt. Starp citu, šodien jau gāju noformēt vīzu un mana Krievijas vīzas bilde ir vienkārši krimināla :D
I feel: 
enthralled
enthralledI hear: Steve Bug - Loverboy
20 Marts 2011 @ 09:10
'bout London once again
Esmu atpakaļ! Man ir daudz bilžu un vēl vairāk iespaidu - Londona kā vienmēr fantastiska! ( follow me... )
I feel: 
chipper
chipperI hear: Jennifer Lopez - On The Floor ft. Pitbull
06 Marts 2011 @ 14:33
Daudzu paziņu ieteiktais restorāns "Armēnija" sagādāja man vakardien lielu vilšanos. Puisis oficiants sākumā runāja ar mums kā mūmija, ne miņas no viesmīlības. Pasūtītā paltusa vietā man atnesa lasi vīna mērcē. Oficiants varēja pateikt tikai "Ceru, ka Jums garšo šī zivtiņa", ne tev atvainoties, neko. Par laimi es nebiju noskaņota skaidroties un paliku pie laša, bet sev prātā es uzreiz atzīmēju, ka vairs es tur neiešu. Ēdiens ir ok, bet nav nekāds wow, lai tā dēļ būtu vērts paciest tādu apkalpošanu.
Savukārt "Tokio City", kurā es biju piektdien, kārtējo reizi iepriecināja. Ātra apkalpošana, laipna meitene, supergaršīgs plūmju vīns, afigenna sulīgi un svaigi rolli ar lasi un sieru. Turklāt ļoti patīkami pārsteidza fakts, ka neskatoties uz pilnu restorānu piektdienas vakarā, suši atnesa 10 minūšu laikā. Šī vieta man patīk aizvien vairāk. Malači, ka no pilnīgi nekāda sākotnēja interjera, ēdienkartes un kvalitātes, viņi spēja tā uzlaboties. It kā nekā kruta tur nav, bet tagad, ja izvēlas starp "Kabuki", "Gan Bei" un "Tokio City", es izvēlos pēdējo. Daudz plašāka ēdienkarte, adekvātas cenas un patīkams interjers ir viņu plusi.
Šajās brīvdienās man ir īpaši labs noskaņojums. Dzīvoju svētku gaisotnē, priecājos par to, ka mana mīļākā meitene atkal ir pilsētā un baudu pavasara gaisu. Tik labi, ka pilnīgi neticami. Rīt iešu beidzot noskatīšos "Karaļa Runa". Jā, zinu, es nemaz neesmu bremze! :) J teica, ka viņai ļoooooti patika un es sapratu, ka man tomēr jānoskatās. Neesmu vēsturiska kino fane, bet šis laikam ir tas must-see gadījums. Jūs jau redzējāt? Kādas atsauksmes?
I feel: cheerful
cheerful01 Marts 2011 @ 17:26
Uzgāju delfos šādu rakstu "Sevi par taupīgiem uzskata 75% iedzīvotāju." Mazliet lika aizdomāties - cik lielā mērā es varu attiecināt uz sevi jēdzienu "taupīgs". Laikam, uzliekot roku uz sirds, jāsaka, ka es nemaz neesmu taupīga. Es nekad nepērku akcijas vai izpārdošanas preci, tikai tāpēc, ka tā ir ar lētāka, es vienmēr izvēlos to, kas vairāk patīk neatkarīgi no cenas. Es daudz tērēju tur, kur mierīgi varētu ietaupīt, piemēram, ēšana ārpus mājām, ko daru katru dienu. Kā rezultātā katru mēnesi sanāk izdot par to visai apaļu summiņu. Ir šādas tādas lietas bez kurām es varētu iztikt, piemēram, žurnāli, kurus nopērku un tā arī nepaspēju izlasīt. Neuzskatu sevi par taupīgu, jo tā vietā, lai krātu naudu, es mēneša beigās mierīgi varu atdot pēdējo naudu par lidmašīnas biļetēm, vai vienkārši palutināt sevi ar kādu SPA procedūru. Es nemaz nerunāju par savu ieradumu ceļojumu laikā tērēt "visu līdz pēdējam"... Tomēr zināma racionalitāte pirkumos man piemīt. Netaupu uz veselības rēķina un vispār uzskatu, ka labāk nopirkt vienu dārgu lietu, nekā trīs un lētas.
Ko jūs teiktu par sevi? Vai uzskatāt sevi par taupīgu? Kam jūs nekad netaupītu naudu un kas ir jūsu vājības, bez kurām varētu iztikt? :)
I feel: thoughtful
thoughtfulI hear: I Cube - Adore
25 Februāris 2011 @ 00:01
Un atkal es staroju, un atkal viss ir baigi labi. Liekas dzīve kārtējo reizi ir izdevusies. Gribētos jau ticēt, ka tagad viss pilnīgi viss būs savādāk. Kā punktiņš uz "i" uzrakstīju iesniegumu un aizgāju no darba. No vienas puses ir grūti šķirties no kaut kā tik pierasta, no vietas, kur jūties kā mājās. Man pietrūks šīs vietas, bet visvairāk man pietrūks cilvēku, ar kuriem man ir bijusi tā laime strādāt visu šo gadu un septiņus mēnešus. Tur es iepazinos ar meiteni, kas tagad ir mana uzticības persona un vienkārši laba draudzene. Šī draudzība, iegūtā pieredze un kaudze foršu atmiņu - to visu es paņemšu līdzi. Agri vai vēlu vienmēr pienāk laiks, kad jāvirzās tālāk. Pēdējos mēnešos es to īpaši asi sajutu - dzīvē prasījās pārmaiņas. Ne tikai attiecībā uz profesiju, bet arī citām lietām... Es nezinu vēl 100% kas un kā notiks tālāk, bet šobrīd es jūtos lieliski, baudu savu "medusmēnesi" un kaļu visādus plānus tālai un ne tik tālai nākotnei ;)
I feel: 
exhausted
exhausted23 Februāris 2011 @ 12:09
Friends Only
Nav forši saņemt skaipā linku un atverot to ieraudzīt savu bildi. Kāds vienkārši nospēra to no šejienes un izmantoja saviem mērķiem. Nepatīkami, bet laikam jau pati vainīga. Galu galā, viss, ko tu šeit publisko var tikt izmantots pret tevi. Kāds būtu risinājums? Turpmāk rakstīt tikai zem atslēdziņas? Iespējams. Pagaidām, godīgi sakot, vispār neko negribas rakstīt.
UPD! Uzmanību, Draugi! Turpmāk visi bilžu kā arī personiska rakstura ieraksti būs "friends only" režīmā. Lūdzu visus, kuri grib tos lasīt, iekomentēt šajā ierakstā, lai es varētu jūs piedraugot.
gossip_girl
I feel: thoughtful
thoughtful17 Februāris 2011 @ 16:25
Joprojām mazliet slima pēc Balttūra. Paliku šodien mājās, lai līdz galam izveseļotos pirms brīvdienām. Starp citu, nebiju neko rakstījusi par pašu izstādi. Kopumā izstāde šogad bija daudz lielāka un, ja tā var izteikties, grandiozāka, nekā iepriekšējo gadu. Mūsu stends atradās hallē "Apceļo Latviju", kur tas noteikti neiederējās (lasi: izcēlās) uz adīto zeķu un ceptas maizes fona. Pirmā diena bija īpaši labvēļiga noderīgu biznesa kontaktu veidošanai. Izstādes laikā es iepazinos ar patīkamiem cilvēkiem un noklausījos vairākus interesantus projektus, kuros tagad apsveru iespēju piedalīties. Bet vissvarīgākais ir tas, ka tas ļāva man secināt kas un kā būtu jādara nākamreiz, lai rezultāts būtu vēl labāks.
Tagad par sievišķām lietām. Man negaidīti pārskaitīja uz kartes labu bonusu. Es jau jau nopirku sev jaunus zābakus pavasarim. Tagad domāju vai man nopirkt arī sen kāroto Marni somu vai arī rīkoties praktiski un veikt priekšlaicīgu iemaksu par mācībām? Varbūt labāk vispār atlikt šo naudu līdz braucienam uz Londonu? Kā jūs darītu?
I feel: 
pleased
pleased14 Februāris 2011 @ 18:46
Veltot šo dienu savai lielākajai un karstākajai mīlestībai - kafijai, beidzot nopirku ( šādu brīnumiņu... )
I feel: thirsty
thirsty