Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Man no sirds riebjas, ka cilvēks nezina mēru, cik daudz var dzert.

Viena labā ziņa ir tā, ka man atkal patīk palaist slienu skatoties uz jaukiem iesauļotiem puisīšu ķermeņiem.
Otra vēl labāka ziņa ir tā, ka man drausmīgi sakārojušies mīļumiņa suši. Nu, tik ļoti, ka teju vai pašam jāuzaicinās ciemos.
Bet trešā visvisvislabākā un foršākā ziņa ir tā, ka rīt ir zīmēšanas eksāmens, kuru mēs tā esam gaidījuši tik vien kā septiņus mēnēšus. LaiDiesNogrābstās. Pēc tam esot paredzēta Lielā PieDzeršanās(citam no priekiem, citam no bēdām), ko gan ierosināja neviens cits kā Santa.

Vienam dzīvojoties ir tā ekstra, ka tu vari atstāt visu nekārtībā, jo vienīgais, kas to redz esi tu pats, ka ēst tu vari, kad vien gribi, ko vien gribi un cik daudz gribi. Un vēl šādi tādi sīkumu, kā neierobežota mūzikas izvēle un sēdēšana internetā līdz vieniem naktī un mazgājoties nedomāt par to, ka jāatstāj siltais ūdens kādam citam.
Līdz eksāmenam palikušas 4 dienas. Panika nav iestājusies, jo kas gan ar mani slikts var notikt? Septiņus mēnešus esmu cītīgi zīmējusi un trenējusies.

Par vienu brālēnu vairāk.

Short story: lietus; izģērbšanās; Metallica fantašķika; uzmācīga tipa grābstīšanās gar manu pēcpusi; sāpošas kājas un aizsmakusi balss. Ak, jā, vēl tie divi brāļi, kurus mana māsa maigi izsakoties terorizēja. Vot.

Dzīve ir garlaicīga. Tāpēc no katras dienas jāizspiež pēc iespējas maksimāls prieks, nenodarot pāri citiem.

Nu, ir laiki pienākuši. Man ir tik ciešs miegs, ka nedzirdu vairs modinātāju. Labi, ka augstāki spēki lika Pēgāsam man iespert, lai es daudz maz laicīgi pamostos un nenokavētu.
Bet jāsaka, kā ir - 6 stundās uzzīmēju 3 labas ģipša galvas, paēdu, pakomunicēju ar grupasbiedriem par alkoholiem un paģirām, noklausījos Viktora lekciju. Tā teikt diena ir izdevusies daudz maz jēdzīga.
Vakardienas apkārtvazāšanās pa savu rajonu devusi rezultātus - esmu saausktējusies. Heh.
Bet Leningrad ir viens jestrs iestādījums. Es vēl šodien ņirdzu par Anetes pielūdzēja degsmi. Džekiņš teju uz galda izplājās.

Nogulēt zīmēšanu - checked;
Paģībt braucot uz zīmēšanu - checked;
Sēdēt uz trotuāra Rīgas putekļos kamēr atbrauc ātrie - checked;
Pakomunicēt ar jaukajām dakterītēm ātro mašīnīte - checked;
Atteikties braukt uz slimnīcu - checked;
Tipināt ar kājām uz mājām - checked;
Gandrīz paģībt vēlreiz - checked;

Taisni vai grēks sūdzēties, ka man ir garlaicīga dzīve.

Zīmēšanā ir pārāk daudz lielisku dekoltē. Un es nevaru nelurēt uz tiem. Rupji sakot - man gribas izdrāzt katru trešo pretīmnākošo simpātisko skuķi.

Man vienmēr ir paticis iedomāties un fantazēt, ka pasaulē starp 6 miljardiem cilvēki noteikti ir vismaz kāds, kas dara tieši to pašu ko es, jūtas tāpat kā es tieši šajā brīdī.

Bet vispār. Mēs te ar kaķi abi jūdzamies atstāti vieni paši četrās sienās.

Atradu,no kā man vēl ir alerģija. Vot.

Mazsusļiks šodien brangi iepirkās. Ij Vans tupelītes iepirka, ij smuku kapučdžemperīti.
Un rīt visticamākais turpināsim nodarboties ar traumēsim Svenu misiju. :]

And then again.. mana zīmēšanas roka pa 4 dienām nav atrofējusies. Pat jāsaka, ka es zīmēju labāk nekā iepriekš. Būs vien jāpasakas tiem diviem cilvēkiem, kas man palīdzēja. Vispār pārliecība par saviem spēkiem sen nav bijusi tik liela. Ko nu muldu.. tā nekad nav bijusi tik liela. Tīri tehniski ņemot līdz eksāmenam palikušas tikai 2 nedēļas tīri zīmēšanai. Ja es tā turpināšu kā tagad un uztrenēšu ātrumu, tad satraukumam nav nekāda pamata.

Saki, ko gribi, bet ir jauno un skaisto kults. To borē mums mēdijos, to borē sabiedrība kā tāda. Tiklīdz tu paliec vecs, tiklīdz tu vairs neatbilsti standartiem vai neesi labāks par tiem, tad tevi izmet mēslainē. Noraksta kā tādu preci, kurai beidzies derīguma termiņš. Skarbā patiesība - tā teikt.
Ak, nu, es negribēju iesākt uz tik drūmas nots. Nesen iepazinos ar tādu nosaukumu kā Baby art. Jēdziens ir pavisam svaigs un tā pa īstam nav ieviesies, bet, tad jau nākotnē manīs. Pirmajā mirklī varētu padomāt, ka tam ir kāds sakars ar zīdaiņiem. Nu, tiem, kas mēdz brēkt nelabā balsī un piekakāt pamperus. Savā ziņā tā arī ir - reizēm šie mākslinieki izmanto zīdaiņu attēlus, bet tiem tad tik un tā raksturīgs hmm..kā to lai labāk pasaka.. bērnišķīgums pieaugušo samaitātajā skatījumā? Arī nebūs tas, bet nekas labāks prātā nenāk.



( ... tālāk ... )

Padomā tik - Pasaules kausa čempions skeitborda slalomā 2 naktis ir gulējis manā gultā. Tagad takš gultasveļu nemaz nedrīkstēs mazgāt un mainīt. :D

Vienai dienai tas ir par daudz. Dabūju brilles, uz kurām skatoties man gribas spiegt aiz sajūsmas. Dabūju beidzot pirms diviem gadiem iznākušo Palanjuka grāmatiņu. :]

Padalīšos ar pērlēm, lai jūs sajustu to neaprakstāmi "radošo" un "patīkamo" atmosfēru, kas valda zīmēšanas studijā. Visas es atrast nespēju, bet gan jau samierināsities ar šiem pašiem jaukumiem.

Gloria Gaynor - I will survive
STATUS QUO - You're in the army now
Foreigner - Waiting for a girl like you(Mans absolūtais favorīts)
Stevie Wonder - I just called to say I love you
Sting - Shape of my Heart

//Tiem, kam grūtāk ar saprašanu, tad man uz dienas beigām jau riktīgs besis ir šīs mūzikas dēļ. Tas viss jāuztver kā sarkasms. Visu cieņu mūziķiem, bet, nu, neiet pie manas mazās sirsniņas viņu daiļrade.

Baigā nolemtība. Citu man nav ko teikt.