Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Nekas nenotiek.

Ak, jel, līksmojiet kopā ar mani.

Pasapņot, protams, ir jauki, bet es pēc Viktora apciemošanas tā nopietnāk apsveru domu, ka vajadzētu studēt ārzemēs. Tā kā visi uz Angliju baigi sataisījušies, tad gribu būt kruts un oriģināls - izvēlos kaut ko citu. Ja, kas Eiropā nav nemaz tik diži daudz to universitāšu, kur to arhitektūru apgūt. Tā nu es te pētu un lasu. Sāku jau, protams, ar Franciju, bet tā, kā pilsētā, kurā dzīvo mani sirdsmīļie radi, esošajā universitātē neko tādu nepasniedz - tas atkrīt. Arī Lionā nekā. A neko. Liksimies ar Franciju mierā - uzrakstīsim vēstulīti radiem tā starpcitu par studiju iespējām tuvākajā apkārtnē. Gaidīsim atbildi. Nu, ko tālāk. O, re, Wiki ir vesela liste sagatavota tādiem tizlenīšiem kā es. Ohgūdies.. Visi citi kontinenti atkrīt, ieskaitot ASV, kur gan ir daudz krutu augstskolu šajā nozarē, bet - nē, nevelk galīgi uz turieni. Austrija, Vācija.. hmm... der padomāt.. ja tā apsmadzeņo, tad vācu valoda nemaz tik grūti iemācāma nav. To es varētu. Iepatikās šitā augstskola, jo iestāšanās noteikumi ir stipri..hmm.. īpatnēji. Tā teikt, ja viņi tevī saskatīs īpašo arhitektūras auru, tad tiksi, ja ne vari rakt grāvjus.Arī Varšavas univeristātē ir zīmēšanas eksāmens tāpat kā RTU.
Dānija..Dānija. Tur ir Inese - nē, paldies. Bet vispār metam pie malas snobismu - šitais ir kaut kas tāds, kas manai mazajai studētgribošajai sirsniņai liek sāpīgi iesmelgties.

Esmu pietiekami dīvaina, lai lielākajai daļai cilvēku nepatiktu. Bet reizēm pārsteidz svešu cilvēku pieķeršanās man. Un visvairāk pārsteidz to cilvēku pieķeršanās, kuri man iedzen bijību.

Jāsaka, ka laikam būšu samierinājusies, ka pirmo reizi 15 gados nebūs septembrī jāiet uz skolu. Nekas. Nākamgad. Latvijā vai kur citur. Galvenais, ka tev ir virzības plāns, ko un kā darīt. Bet viens prieciņš no tā visa ir - pēc gada es būšu zīmēšanas brontozaurs.

Nu, ko uzzīmēts uz 9. Bet fizikas līmenītis nepavelk. Jānovāc kādi 10 konkurenti no labā gala, lai es varu beidzot mācīties.

Šodien attālumu Rīga - Ventspils braucām 5 stundas. Tā teikt 2 mazsusļiki iekāpj mašīnītē un dodas uz savu dzimto miestu. Aptuveni pirms Tukuma saprot, ka ierastais ceļš besī un vispār rutīna tāda, ka teju ar galvu sienā skrien. Viens mazsususļiks ierosina, ka davai braucam uz Tukumus, sak' tur varot dabūt smukumu. Tā tur šādas tādas štātes iepirkām. Neko. Braucam tālāk. Otrs mazsusļiks ierosina, davai uz Kandavu aizbraucam. Izbraukājām Kandavu. Izbraukājām Sabili. Pabijām Zviedru Cepurē pēc asām izjūtām(ha ha ha), vizinoties ar rodeļiem. Pedvāli izlaidām, jo pakaļķepiņas jau tā nogurušas. Tā teikt - mākslu baudīsim citu reizi. Pa ceļam uz Kuldīgu mazusļiki ierauga zīmi, ka uz Māras kambariem var aizbraukt. A ko.. piedzīvojumu kārie mazsusļiki bruņojušies ar Zenit fotoaparātiem dodas vietējo džungļu iekarojumos. Pa Kuldīgu pavandījāmies. Ij viss. Karstums un pārgurums mazsusļikus bija pievārējis un abi viennozīmīgi secināja, ka nu laiks doties pie gādīgajiem vecākiem uz dzimto kraju.
Un tā tagd vakarā viens no mazsusļikiem slāj pa dzimtā miesta ielām, kur bērnībā uz dārziņu skrēja(īstais brīdis notraukt sentimenta asariņu) un prāto, velns, un man šite būs viss augusts jāpavada?

Man no sirds riebjas, ka cilvēks nezina mēru, cik daudz var dzert.

Viena labā ziņa ir tā, ka man atkal patīk palaist slienu skatoties uz jaukiem iesauļotiem puisīšu ķermeņiem.
Otra vēl labāka ziņa ir tā, ka man drausmīgi sakārojušies mīļumiņa suši. Nu, tik ļoti, ka teju vai pašam jāuzaicinās ciemos.
Bet trešā visvisvislabākā un foršākā ziņa ir tā, ka rīt ir zīmēšanas eksāmens, kuru mēs tā esam gaidījuši tik vien kā septiņus mēnēšus. LaiDiesNogrābstās. Pēc tam esot paredzēta Lielā PieDzeršanās(citam no priekiem, citam no bēdām), ko gan ierosināja neviens cits kā Santa.

Vienam dzīvojoties ir tā ekstra, ka tu vari atstāt visu nekārtībā, jo vienīgais, kas to redz esi tu pats, ka ēst tu vari, kad vien gribi, ko vien gribi un cik daudz gribi. Un vēl šādi tādi sīkumu, kā neierobežota mūzikas izvēle un sēdēšana internetā līdz vieniem naktī un mazgājoties nedomāt par to, ka jāatstāj siltais ūdens kādam citam.
Līdz eksāmenam palikušas 4 dienas. Panika nav iestājusies, jo kas gan ar mani slikts var notikt? Septiņus mēnešus esmu cītīgi zīmējusi un trenējusies.

Par vienu brālēnu vairāk.

Short story: lietus; izģērbšanās; Metallica fantašķika; uzmācīga tipa grābstīšanās gar manu pēcpusi; sāpošas kājas un aizsmakusi balss. Ak, jā, vēl tie divi brāļi, kurus mana māsa maigi izsakoties terorizēja. Vot.

Dzīve ir garlaicīga. Tāpēc no katras dienas jāizspiež pēc iespējas maksimāls prieks, nenodarot pāri citiem.

Nu, ir laiki pienākuši. Man ir tik ciešs miegs, ka nedzirdu vairs modinātāju. Labi, ka augstāki spēki lika Pēgāsam man iespert, lai es daudz maz laicīgi pamostos un nenokavētu.
Bet jāsaka, kā ir - 6 stundās uzzīmēju 3 labas ģipša galvas, paēdu, pakomunicēju ar grupasbiedriem par alkoholiem un paģirām, noklausījos Viktora lekciju. Tā teikt diena ir izdevusies daudz maz jēdzīga.
Vakardienas apkārtvazāšanās pa savu rajonu devusi rezultātus - esmu saausktējusies. Heh.
Bet Leningrad ir viens jestrs iestādījums. Es vēl šodien ņirdzu par Anetes pielūdzēja degsmi. Džekiņš teju uz galda izplājās.

Nogulēt zīmēšanu - checked;
Paģībt braucot uz zīmēšanu - checked;
Sēdēt uz trotuāra Rīgas putekļos kamēr atbrauc ātrie - checked;
Pakomunicēt ar jaukajām dakterītēm ātro mašīnīte - checked;
Atteikties braukt uz slimnīcu - checked;
Tipināt ar kājām uz mājām - checked;
Gandrīz paģībt vēlreiz - checked;

Taisni vai grēks sūdzēties, ka man ir garlaicīga dzīve.

Zīmēšanā ir pārāk daudz lielisku dekoltē. Un es nevaru nelurēt uz tiem. Rupji sakot - man gribas izdrāzt katru trešo pretīmnākošo simpātisko skuķi.

Man vienmēr ir paticis iedomāties un fantazēt, ka pasaulē starp 6 miljardiem cilvēki noteikti ir vismaz kāds, kas dara tieši to pašu ko es, jūtas tāpat kā es tieši šajā brīdī.

Bet vispār. Mēs te ar kaķi abi jūdzamies atstāti vieni paši četrās sienās.

Atradu,no kā man vēl ir alerģija. Vot.

Mazsusļiks šodien brangi iepirkās. Ij Vans tupelītes iepirka, ij smuku kapučdžemperīti.
Un rīt visticamākais turpināsim nodarboties ar traumēsim Svenu misiju. :]