Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Šodien plāns bija atvilkties mājās, blenžot savu mīļāko filmu piežūpoties. Nav obligāti tādā secībā, bet galvenā doma ir pieskrūvēt mācības un rītdienas nododamos darbus, vot.

Art never comes from hapiness.
Chuck P.

Pārcenšamies, bet toties mana perspekīve bija vārda tiešākajā nozīmē graujoša(varbūt ielikšu bildi). Tās zīmēšanas dēļ nebju gulējusi kādas hmm... 35 stundas, bet kas par to, ja daboni 9. Bet grupu darbs sūkā, ja visa grupa balstās tikai teju uz tavu darbu. Vot.

Punktoju Suņu būdai jumtu un prātoju, pie kuras fasādes man atmirs roka. Un tas viss tikai mana lepnuma un es-gribu-lai-visi-mani-apbrīno dēļ. Esmu gan sekla.

Nez. Būt matemātikas privātskoltājai ir seksīgi?

Iespējams, ka esmu piekasīga sučka, bet kā var pateikt, ka asfaltu lej. Grr.. Jejbogu.. vēl lielāku nekompetenci laikam nav iespējams parādīt. Piķi lej. To lej, nevis asfaltu. Tāpēc, lai asfaltam rastos lielāka saķere ar grunti. Asfaltu, sirdis mīļās, ieklāj. Viss. Īsa lekcija vienā no ceļu seguma veida tehnoloģiskajiem sīkumiem. Un iešu uztaisīt sev vienu rumtēju profilaksei.

Ir dienas, kad gribas kaut ko vai kādu zvetēt ar beisbola nūju.

Tu cilvēks plāno nedēļas nogalē izklaidēties, iespējams pašopingot ārpus dzimtās tēvzemītes robežām, aizmirst par skolas dabiem, kuriem termiņi nāk virsū un kurus jāuztaisa tik kruti, lai pašam elpa aizrautos ne tikai pasniedzējam un kursabiedriem. Un, jā es ir palicies gaužām garlaicīgs, jo takš viss foršuma un radošais potenciāls jāatstāj skolas vajadzībām.
Un tad vēl tās šizīgās filmas, kuras pēdējā laikā es skatos. Sākot ar Alucarda, la hija de las tinieblas, I'm A Cyborg, But That's Ok un La Pianiste.

Slimošanas negatīvākā puse ir tas, ka tu ne tikai jūties pēc sūda. Tu pēc tāda arī izskaties.

A vot nezināju, ka māku smieties līdz asarām. Klusais rīss, svētais rīss... nu ja.

Eu, nu, mīļumiņ! :'(

( Falliskais objekts uz mājas sienas )

My problem is solved. Un es te vēl brīnos par maziem puikiem, ja pat pasniedzēji uzskata, ka es pa taisno no vidusskolas, ka klubā pie ieejas man vienīgajai paprasa uzrādīt dokumentus. Eh.
Bet, nu, jā, meitenei alukai nebija ne jausmas, kas es esmu. :D

Jāsaka, kā ir - esmu drausmīgi dusmīga, jo vārds aizvainota ir tikai drupačiņas. Varētu padomāt, ka es kāds pasaules caurumu lāpītājs. Tikpat labi varētu padomāt, ka man rūp citi cilvēki. Sveši, man neko nenozīmējoši cilvēki.

Un es biju laimīga. Līdz vakardienas pēcpusdienai. Paldies par sagandēšanu.

Mans runātīgums ir apgriezti proporcionāls mana žurnāļa ierakstu biežumam. Es kursa biedru klātbūtnē neesmu spējīga fiziski aizvērties. Un tad es sajūtos galīgi glups un blonds susļiks, jo gvelžu par visu, kas tikko ienāk prātā. Nu, dumji, ko lai citu saka. Eh...

Un es netieku ar visu galā. Bet mācīties man patīk, sak' ko grib'.

Nekad. Es saku nekad pēc 3 lekcijām fizmatos nejutos tik nogurusi kā šite jau trešajā skolas dienā. Vrabūt tēvam taisnība - es pārforsējot, bet es tik tagad aptvēru, cik maz es zinu, cik daudz darba vēl stāv priekšā. A vot citiem liekas, ka te takš tāda lafā, ka tik turies. Uz rītdienu jau jābūt vietas apsekojumam, bet mana grupa ir tādi neizlēmīgi un neizdarīgi seski, ka man liekas, ka es to taisīšu viena pati. It kā man vienai vajadzētu.

Auto kaput.

Varētu padomāt, ka es kāds diži fotogēnisks radījums, bet par spīti tam es pēdējā laikā izklaidējos apņirgājot neizdevušās fotogrāfijas. Nupat bija kārta maniem jaunajiem kursabiedriem. Jēziņ, tur takš neviens smuks puika nav. Un ir viena atbaidoša riža lesbiete. Eh. Grūti man mazajam estētisma alkstošajam susļikam. Bet skatīsimies uz to no otras puses - es varēšu vismaz cītīgi mācīties(un apžilbināt seksīgo dekānu ar savām prāta spējām) nevis laist slienu.