Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

( pārējās bildes )

Laikam palieku veca. Ne man gribas gudri dirst, ne žūpot. Ir nu gan laiki pienākuši. Un mans lakonisms ir dziļi pretīgs.
Andrejsalas ziemeļu gals ir absolūti garlaicīga un necila vieta. Un jejbogu skolā viņi ir izdomājuši mani piebeigt pavisam.
Jā, tieš' tā. Šodien man nav nekā laba ko teikt.


Andrejosta.

Man nupat palika slikti kā Līga teiktu.
Jāmācās cītīgi angļu valoda, lai var nolikt tos sasodītos eksāmenus. Un tad vēl noteikti vajag labu labās atzīmītes studiju priekšmetos - Oh joy. Nākotnes plāni ir vienkārši sakot - grandiozi.

Bet vispār. Iekams citi te apcer globāli svarīgus eksistenciālus jautājums, man ir iestājies mērens pohujs(parastā - man vienalga - vietā). Manas vienīgās rūpes ir atrast īstās nokrāsas zīmuli, lai fasāde būtu tieši tādā krāsā kā okisdējies varš. Vai nav jauki?

Izplūstu sajūsmā. Taisni vai Pēci varētu sabučot. Palanjuka Haunted ir izdots latviski. Vāka noformējums ir pilnīgs sūds, bet tas nemaina būtību.

OMG! OMG! Ko tik nevar uzzināt, ja sadzer ar vecākajiem kursiem! :D Uz šādiem pamācošiem iknedēļas semināriem būs jāiet arī turpmāk. He, he, he.

Visnožēlojamāk ir tad, kad uz tu uz uzplēstām rētām uzkaisi sāli un pēc tam sūksties, cik sāpīgi tas ir. Tas jāuztver pārnesti.
Bet Ieva man patīk. No tiesas patīk.

Pēdējās nedēļas jūku ārā pa vīlēm. Depresīvāks par depresīvo. Mani derētu iekaustīt un tad vēl nevar zināt, vai tas līdzēs.
Rīt kārtējais eksāmens, bet es ne sūda vēl neko neesmu lasījusi. Par mācīšanos kā tādu vispār nerunājot. Un man TĀ gribas gulēt, ka varētu uzspļaut eksāmenam un mūžīgi degt elles ugunīs, jo pie tās pasniedzējas jāmācās vēl pāris gadi. Oh joy!

Vēl neguļu. Iemesls - 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8.

That's sick!

Notiek raidījuma par brīnumbērniem skatīšanās.
Es: Mā, kas mani interesēja, kad man bija 5 gadi?
Mā: Nu, nopietna mūzika, kā klasiskā un Queen, un grāmatas..Daudz grāmatu, jā.
Es: Ā, tad jau nekas diži daudz pa šiem padsmit gadiem nav mainījies. Tagad, gan varētu vēl seksu pieķeksēt klāt.

It's been awhile kopš pēdējā šada tipa ieraksta. 185 dienas, ja gribam būt precīzi. Šad tad gan kaut kādu ierakstu uzmetumus uzrakstīju notpadā(ha, ha, ha - vienalag uzskatu, ka tā ir labākā programma, kāda vien ir win sistēmās), kas tagad mētājas uz vaio desktopa.
Tātad izzvejoju no tās kaudzes šo te. Palaboju, papildināju un te nu būs.


Peter Callesen nav vienīgais, kas no papīra veido apbrīnojamus mākslas darbus. Es nezinu, kurš no kura ir špikojis, bet dāņu izcelsmes Ingrid Siliakus(1955 - ) darbojas lauciņā, kuru latviskojot man, droši vien, nākas saukt par Origami arhitektūru, jo Origāmiskā arhitektūra izklausās pavisam smieklīgi, un neko citu daudz maz sakarīgu izdomāt nespēju. Neesmu jau nekāds valodnieks. Man skolas laikā latviešu valoda arī diez ko nepatika. Labi - novirze no tēmas. :P



( ... tālāk ... )

Atpakaļ pie cilvilizācijas. Kas ir mainījies pa šo laiku?
Nu, mati par strēķīti īsāki un par 200 gramiem blondāki.
Tiku pie jauniem tuneļiem(ak, škvī. tagad tāda daile, ka tik turies.).
Un mana bilžu siena par pāris objektiem bagātāka(paldies freakart & anii, shiry & supernova).
Ak, jā un man pilnīgi noteikti vajag jaunu grāmatplauktu.
Ā. Un Flight of the Conchords otrās sezonas pirmā epizode noskatāma šeit, šeit un šeit.

Sūds ar dziesmu, bet bildītes no smiltīm smukas sanāk.

Life sucks, and then you die.

Twilight. Laikam dzīvē romaņķikas par maz, tāpēc patīk.

Teorētiski spriežot nedēļas lielākā puse pagājusi. Svarīgākajos priekšmetos ķeksīši dabūti(pārējā daļa sesijā). Atliek vēl tikai savu slinko pakaļu aizvilkt uz arhitektu "Mandarīnu vakaru", uzrakstīt matemātikā kontroldarbu un referātu, nodot mākslas vēsturē bilžu čupu, tēlotājģeometrijā uzčinīt maketu un tad jau varēs ar pašceptu piparkūku kārbu un dāvanām padusē sēsties vienīgajā vilcienā, kas dodas uz dzimto miestu, un braukt pie sirdsmīļotajiem vecākiem. Un būt garlaicīgai un apsēstai ar mācībām. Yeah, right.

Sēdēju tajā lekcijā un blenzu uz Van Goga saulespuķu gelznu un prātoju, par to, ko es ar to puiku varētu izdarīt. Vienvārdsakot, vai nu esmu baigi nogribējusies vai nu šamējais man dikti patīk. Tā vien rādās, ka pēc testosterona esmu noilgojusies. :D Cik tad cilvēks var tik strādāt un strādāt. Atpūsties arī vajag, vai ne?

Tu un es izpildīja fanu koris un piedziedāja Māris Ž.

Ak, es nesavtības un filantropijas kalngals! Šodien palīdzēju pendžai Centrāltirgū ierāpties tramvajā. Tagad pilnīgi noteikti silta vietiņa paradīzē man ir nodrošināta. :D

Bet atpakaļ pie realitātes - drīz būšu nograuzusi visus pirkstus.

Gribu to puiku. Par parējo varēs domāt citu dienu. Un punkts.