MANI KAIMIŅI DZER!

Šodien dzirdēju, ka mūsdienu askētisms ir pilnīgi pretējs tam, ar ko to saprata senāk. Jaunais askētisms ir tad, ja spēj atlikt malā darbus, pārgudrās tehnoloģijas un iziet garā pastaigā. Un atceries kārtīgi paēst, pagulēt un citas ikdienas lietas.

Vai, sakot "visi ir noraizējušies", ir pieklājīgs veids, ( kā pateikt, ka patiesībā tie visi esi tu pats? )

tātad drīzumā varēs vakcinēties pret boreliozi ar modificētām olbv. interesanti vai par šīm vakcīnām arī ārdīsies tāpat kā par RNS vakcīnām?...
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.02.2026-latvija-peta-boreliju-proteinus-lai-uzlabotu-vakcinu-pret-laimas-slimibu.a634731/

1d attālinātas sapulces ar vairākiem potenciāliem praktikantiem. karma joga - šo un to palīdzu Mudītei.
2d no rīta divas sapulces, pēc tam braucu uz stalli. nav nekādi -7 grādi, kā solīja iepriekšējā vakarā, ir -13. nopūšos un tomēr saslapinu zirgu ar pretparazītu līdzekli, uzmetu flīseni, ejam staigāt Mūrmuižas apli - 5 km (komplimenti rudenī triecientempā uzbūvētajam velo/gājēju celiņam), siltā sega tikmēr mazgājas. tā vispār priecājos, ka zirgam ir ļoti kvalitatīvs kažoks un ļoti labs gaļiņas slānītis.
3d pirmā diena dienas stacionārā. nogurstu no tā, ka 4 dažādiem cilvēkiem pēc kārtas jāstāsta kā man iet. also - piecpadsmitā iepazīšanās gadadiena ar zirgu. man jau 15 gadus ir zirgs!
4d dienas stacionārs. pēc tam uz stalli. ejam atkal Mūrmuižas apli. bf sagaida ar pankūkām.
5d dienas stacionārs. putenis. paguļu foršu diendusu.
6d komandējums uz Igauniju. Interreg projekta aktivitāte. interesanti, ka LV pusē ceļi daudz labāk tīrīti. Igaunija un igauņi kā allaž forši, vienīgi man ir par daudz socializēšanās. vakara noslēgumā ejam pirtī un pliki vārtāmies sniegā, lai gan ir ļoti auksts. nakšņojam apmēram Munameģa pakājē, vietā ar nenormāli daudz krīpī lellēm un citiem objektiem, bet tikpat nenormāli jauku saimnieci.
7d komandējuma turpinājums. ap trijiem braucam mājās. joprojām LV pusē ceļi tīrāki. ļoti laba kombinācija - grūbas + sacepti sīpoli + trifeļu burrata.

papildinfo A: Igaunijas hailaiti - Rõuge kunstikuur (tajā pašā ēkā ir jauka ēstuve by ukraiņu bēgļi, tur ēdām pagājšvasar), ēdamvieta "Lielā ola" - ēdiens labs, lai gan veģ izvēle ļoti maza (2. stāvā ir crazy disko tualetes), ar krīpī objektiem pārsātinātā viesu māja, ar ļoti jauko saimnieci (viņa man kā vienīgajai veģetārietei uztaisīja atsevišķi zupu un otrajm ēdienam sacepa soju gaļas vietā - turklāt ļoti garšīgi), ļoti foršo pirtiņu un skaistu skatu uz ezeru.

papildinfo B: interesanti, ka lai gan reālās rindas uz dienas stacionāru esot līdz vasarai, baigi nekur nevar atrast nekādas atsauksmes. visiem laikam kauns dalīties. man nav. bet pagaidām nav īsti vēl ar ko. man šī iespēja liekas norm veselības aprūpe un norm savas nodokļos samaksātās naudas patēriņš. tā vispār es jūtos nesalīdzināmi labāk nekā gada sākumā. viens no spilgtākajām pazīmēm - man jau kādu brīdi ir apnicis spēlēt Heroes. liekas garlaicīgi. toties tiešām gribas laiku sev un imersēties sevī un nedomāt par darbu (man ir slimības lapa).
tā kā kopumā viss labi, izņemot to, ka nav piķa.

Kā lai tā prātīgi pasaka, bet Kulakovs man šķita tāds kā vīrieša ideāls - smuks, gudrs, talantīgs...
Varbūt tāpēc sapnī, bet diez vai.

Šonakt sapnī nez no kurienes uzradās Juris Kulakovs, un "Jēzus pie krusta' pozā pieķērās pie gleznas. Glezna nesasvērās, Kulakovs bija ēterisks.

Dīvaini, jo es vispār par viņu netiku domājusi, nedz ko klausījusies. Tikko paskatījos, ka miris 2024. 12. feb.

Kur mirušie vazājas?

Vai te ir kādi purvu speciālisti, aizstāvji un mīlētāji? Meklēju domubiedrus.

Pārvarēju lielās bailes un cauri visiem sniegiem beidzot aizvedu bijušajai kolēģei novēloto Ziemassvētku dāvanu, egles zariņš pie kastītes jau sen bija nokaltis. Kaut nu nebūtu par vēlu! Nespēju noticēt viņas priekam, mani ieraugot, jo nez kāpēc biju izdomājusi, ka viņai riebjos ar savu "dīvaino loģiku". Varbūt mana esamība gribējusi sev sarežģītu dzīvi ar tik jocīgu gēnu kombināciju
(ja neirotisma iedzimtības iespējamības koeficients ir 41 – 58%, tad gēnu loterijā man tiešām ir "paveicies" ar intraversijas iespējamību – 54 – 80%, nu labi, ka vismaz šo visu līdzsvaro labvēlīgums – 33 – 52%, pat ja varbūt bieži cilvēki to pārprot kā liekulību vai tukšu glaimošanu). No viņas labajiem vārdiem tā abstulbu, ka aizmirsu savu sakāmo par to, kā novērtēju viņas spēju redzēt kopainu, intuīciju, sirsnību pret cilvēkiem, ieteiktās grāmatas. Bet varbūt to var nolasīt bez vārdiem? Visi mūsu strīdi bija kaut kur izkusuši gaisā, es tikai klausījos, klausījos, klausījos un redzēju viņas gaišo būtību bez maskas, brīvu un patiesu.
Atpakaļceļā galvā sāka skanēt dziesma, kas parasti skan pirmā sniega laikā vai, kad sastopos ar neparastiem prātiem. Tikai tik reti sanācis pateikt paldies, cik daudz plašāku pasauli šie cilvēki man ir parādījuši.
Jā, es noņemos tikai ar sīkumiem, ilgstoši vēroju kādu unikālu detaļu, kas veido šo veselumu. Bet citi spēj kopainu redzēt uzreiz!
Varbūt tiešām gribēju neiespējamo? Radīt tādu pelēko telpu, kur ikvienam būtu vieta, pat ja visradikālākie uzskati? Taču pasaule ir daudz sarežģītāka par šādām utopijām, kur iedomu pasaulē visi reiz kopā spēlēsimies kā kaķēni.

Baiga daiļslidošana bija. Neizturēja zēnu nervi.

Laikam esmu nobriedis iestāties klubiņā - ir kādi basic ieteikumi no pieredzes, kur/kam labāk netaupīt (vai otrādi) - tilpums, jauda, funkcijas utt.
Plānotais pielietojums tāds standarta (2 pers) - veggies, brokastolēdieni, kāds lasis. Arī beef jerky būtu labi. Kkādi mīklas/maizes izstrādājumi nav plānā.
Ir kādi zīmoli Latvijas veikalos/online, kas pievīluši?
Tas gatavošanas stikla lodžiņš ir štelle?

tā. beidzot esmu sastādījis tulpes un krokusus. gribēju iestādīt jau septembrī, bet tikai tagad saņēmos. nu un kamēr esmu uz stādīšanas viļņa, tad pie vienām sāpēm arī sastādīju sīksīpoliņus lociņiem. tagad domāju, ko vēl iestādīt vai iesēt, kamēr man vēl nagi niez pa zemi bakstīties...

Komentārs par haotisku un patvaļīgu vārdu lietošanu: 

lsm.lv: "Maigā trasē jūtas braucam kā pa mākoņiem"

- Mana labākā īpašība ir arī mana sliktākā īpašība.
- Kāda?
- Ļoti laba atmiņa. Es daudz atceros, tai skaitā arī visu slikto.


Tā jau ir, ka ar labu atmiņu ir grūti daudz ko aizmirst. Man gan likās, ka pagājušajā gadā negulēšanas dēļ atmiņa pasliktinājās, taču nesen atmiņas testā sanāca diezgan labs rezultāts, tātad nav tik traki. No otras puses, testa laikā nebija nekādu apstākļu, kas novērstu uzmanību, līdz ar to varēja mierīgi koncentrēties kaut kam vienam. Ikdienā uzmanība parasti ir izkliedēta daudzos virzienos, turklāt negaidītos.

Saule kāpj augstāk, bet neviens vairs netic

pagājšnedēļ ļoti pārsocializējos un bija diezgan ļoti auksti. mums darbiņā, programmas Ambassadors of Good Practice ietvaros, bija viesos čalis no Horvātijas - Pazinas muzeja. kopumā jauks. dienas bija pilnas ar dažādiem piedzīvojumiem (un lielu aukstumu). piemēram - pirmo reizi uzkāpu Valmieras baznīcas tornī (tur bija ļoti auksti), ļoti ilgi un lēni klīdām pa Valmieras muzeju (=sāpoša mugura), bijām Cēsu viduslaiku pilī (tur bija ļoti auksti) un jaunajā pilī (tur bija norm, bet ilgi un lēni staigājām =sāpoša mugura). atkritumu poligonā Daibe netīšām pārpisām ar mašīnu pāri svariem un dabūjām rājienu. pēc tam arī ekskursiju. ceturtdienas rītā -20 grādos viesojāmies VM stallī. man pavisam nopietni radās bažas vai mūsu viesis izdzīvos (jo bija ļoti auksti). piektdien jutos jau pilnīgi dead no socializēšanās, bet bija jāizcieš vēl arī danču vakars muižā. sestdien bija jauks garais un mierīgais rīts tērzējot ar bf. pēc tam atklāju kāpēc zirgs kasās un plēš segas - viņam ir spalvgraužu invāzija, kuras apkarošana šajos klimatiskajos apstākļos ir izaicinoša (jo jāslapina zirgs ar pretparazītu līdzekli un jāizmazgā un jāizžāvē pēdējā/vienīgā siltā sega (pirms tā arī ir saplēsta kasoties)). svētdien ar Kaļiņinu apmeklēju izrādi Oskars un lietas Leļļu teātrī. man kopumā patika. pēc tam ar Kaļiņinu un bijušo vīru apmeklēju kafejnīcu Kalve, kā arī Ābola un Ielu maldos izstādes muzejā. Ielu maldos bija tāds grīnberdzisks vaibs - Laicens, Kurcijs un Kreisās frontes. man kopumā patika. pēc tam Saļikā iehennoju matus un sabesījos par māti. vēl arī iegādājos ne-mileniāļu ģinsas.

par spīti nogurdinošajiem socializēšanās pienākumiem, man laikam ir labāk. mentāli. emocionāli arī.
jūtos nogurusi no lielajiem mīnusiem. pagrabā sasalušas bērzu sulu burkas/pudeles. dažas trīsliterenes un ne tikai trīslitrenes sasprāgušas. tikmēr blakus plauktā zaptēm un marinējumiem nekas. visi šķidri. nevar kkā sarunāt, ka fevrālī vēl ir smukā ziemiņa, bet līdz max -10?

Patriarchy Stress Disorder

Sapnī redzēju, kā domas pārvēršas par vārdiem. Sen tā nebija bijis, ka sapnis rādās nevis kā kustīgi attēli, bet gan kā teksts. Tā parasti ir bijis pēc intensīvas tulkošanas naktīm, kad sapni var lasīt kā tekstu. Uz beigām pusnomodā pat izdarīju eksperimentu, iedomājos kādu vārdu un tas uzreiz uzrakstījās. Bet vai latviešu valodā? Vēl es redzēju, kā veidojas cilvēku domas, bet pēc pamošanās ļoti sāpēja galva un maz ko atcerējos.
Kāpēc es labāk patīku kaķiem, nevis suņiem?

Kalnu slēpošana. Lindsija Vona atkal smagi krita.

Nobraucienā skuķi drāžas lejā pa kalnu ar ātrumu 120 km/h, baigi.

Lai gan šķita, ka par mani neviena bailīgāka radījuma nav, cilvèki teica, ka mani jautājumi esot ļoti drosmīgi. Tas pārsteidza, bet man patiktu, ja mācētu izdomāt arī kādu sakarīgu atbildi, nevis tikai jautāt.

Kāpēc gan dzirdēju S. Jēgera Rēdereju? Visiem hi, visiem ha

Varbūt vārds Krustiņš arī nav nejauši. Krusts, kas jānes.

Dodos uz Valmieras teātri, laikam "Pazudušais dēls", ja pareizi atceros.

pirms 20 gadiem šajā dienā:

"mēs palīdzam jums nebūt, nebūt pavisam tuvu, nebūt tālumā, nebūt tā, ka nejūt, nebūt tā, ka nevar pieskarties, nebūt tā, ka neaizsniegt arī stāvot uz pirkstgaliem, mēs jums palīdzam"