MANI KAIMIŅI DZER!

Atceros, kā vairākos mirkļos pie sevis nodomāju "šo mirkli es noteikti gribu atcerēties un atcerēšos" un neko neatceros, protams.

Atdodu lietotu egles kāju no čuguna. Nevaru ievietot bildi, bet to varu nosūtīt. Princips šāds https://online.depo.lv/product/352179, (tikai oriģināli ir trīs skrūves, nevis četras), krāsa - tumši zaļa, pēdas diametrs - 24.5 cm. Viena skrūves plāksnīte ir nokritusi no uzgriežņa, bet to noteikti var aizvietot ar jebkādu citu plāksnīti vai uzgriezni ar paplāksni. Iekšpuse nedaudz aprūsējusi, jo nu - ūdens un čuguns, bet lietošanai tas netraucē.
Rīga.

Fascinējoši ka pasniedzēja, kas pasniedz statistiku jau gadus trīsdesmit, un visu laiku runā par to cik dati ir svarīgi un bez tā jau nekāds maģistra darbs nevar sanākt, laiku pa laikam enivei iepin kaut kādu pilnīgu prātā nebalstītu konspirāciju. tāpat vien.

šodien teica, ka rietumeiropā jau skaidrs ka imigranti visi dzemdē daudz bērnus, jo viņi jau tikai uz pabalstiem dzīvo, un attiecīgi var daudz vairāk dabūt. ar tādu milzīgu pārliecību, gluži kā ja stāstītu kurā gadā uzbūvēts eifeļa tornis. Ne viena 'varbūt', 'iespējams', 'nebrīnītos' vai cita tāda conditional qualifier.

Un pie tam, katram imigrantam esot arī pa sunim un kaķim, jo par to arī maksā. Uz manu, 'ko? tiešām?' atbild, ka jā, protams. Esot katra bomzim Parīzē reģistrēts sunītis, par ko valsts maksājot 600 eiro mēnesī. Pilnīga konspirācijas teorija, urbānā mēme no kaut kādas anti eiropas propagandas. Labi vēl ka nepieminēja gejus un zoofīlus ar speciāliem pabalstiem.

Mācīta kundze, pasniedzēja, autoritāte, ekonomiste. Bet iebrien konspirācijās līdz celim un pati pat nepamana kā kājas smird pēc krievijas dumbrāja līdz pat svārku maliņai.

Ceturtdienas vakarā pēc iznākšanas no kinozāles vēl ilgi bija sajūta, ka atrodos sapnim līdzīgajā filmā, pat ja tā bija nedaudz baisa. Taču vizuāli skaista un iespaidīga. Un vismaz bija kaut kāda izvēles brīvība atšķirībā no senākas Lusilas Hadžihalilovičas filmas Innocence. Pastaigā pa izgreznoto pilsētu šķita, ka gandrīz ikvienā rotājumā redzama vesela pasaule, pat neskaitāmas. Tikai varbūt ne tik cietsirdīgas un daudznozīmīgas. Tātad filmas vizualitāte uz mani bija iedarbojusies? Vai arī tas, ka sen nebiju bijusi kino? Hmm, tiešām pēdējo reizi kaut kad gada sākumā? Vai tā ir sakritība, ka šomēnes iemaldos stāstos, kur mazu meiteņu mammas izdara pašnāvību, un viņas jau no bērnības paliek pavisam vienas?

- Es dievinu Sniega karalieni. Zinu šo stāstu no galvas.
- Kas tev tajā patīk?
- Viss. Jo īpaši karaliene, es mīlu karalieni, jo viņa ir nemirstīga.
- Viņa ir ļoti vientuļa.
- Jā, bet karalienei ir sava valstība. Un tā viņai būs vienmēr.
- Bet vai ar to pietiek?

2025. atzīmēšu, ka itālija ir ieviesusi femicide kā nozieguma veidu. vācija ir pateikusi, ka pie viņiem rape drugs tiks vērtētas kā ieroči (weapons). un divas dienas atpakaļ eiropas parlaments atbalstīja kustības my voice my choice iniciatīvu par to, lai finansētu eiropas sievietes, kuras vēlas veikt abortu, bet valstī, kurā viņas dzīvo, tas ir aizliegts. par šo kustību uzzināju divas dienas atpakaļ. 

Vai jums ir padoms par laipnu atsaucīgu meistaru, kuram es varētu palūgt līdz svētku cepešiem salabot salūzušo tvaika atsūcēju? Getapro nepalīdz.

"Tas nav nekas slikts, bet man liekas, ka sava temperementa dēļ viņš nekad dzīvē nebūs tā pa īstam priecīgs, vismaz uz āru ne. Viņš ir tāds filozofisks, daudz domā un vēro, ļoti dziļi daudz ko pārdzīvo. Un uz daudz ko atskatās ar nostalģiju."


Forši, ja vecāki ko tādu pamana un ļauj bērnam būt tādam, kāds viņš, jo neviens cits jau no malas nevar kādu padarīt superlaimīgu. Man šķiet, ka tāds varētu būt arī mans aptuvenais raksturojums, tikai vajadzētu izņemt vārdu filozofisks. Lai gan nav tā, ka es vispār nedomātu.

citās ziņās:
Smilčā šon atvēra rimiju un hesīti. dzīve iet uz augšu.
posmā bērzkrogs - smilčas aplis uzlikts vidējā ātruma radars. manliekas bīstamāk šajā taisnajā un tukšajā posmā ir pusaizmigušai braukt uz 90 ar kruīzkontroli, nekā norm močīt.
jau pāris nedēļas kā pazudušas peles. viss tukšs un kluss un mierīgs.
kaķim bija/vēl ir auss iekaisums.
ieplaisāja plīts virsma. pirms pāris gadiem uzlikām tipa jaunu. bez riņķiem.
volvo pats no sevis atkal atdzīvojās, kopumā iet, bet ir dažas problēmas.
Birzlejās atgriezās Dāris un ievācās pirmais sirmais zirgs.
atklājām Rīgas minku izstādi Malā.
bijām uz Tesiņu Ansamblī.
iepazinos ar bf māti.
darbiņā ļoti forši cilvēki sarakstījuši atlūgumus.
izfiškoju kā pa apdrošināšanas naudu apmeklēt sambahanu. masāža bija ļoti kūl, bet dabūju komplektā izvilkt 11 kārtis no 5 dažādām kavām un vēl šo to.


parastajās ziņās:
aizpagājšnedēļa lielākoties bija dirsā.
pagājšnedēļ biju paņēmusi brīvu. bija cozy un rāmi un mājīgi.
šonedēļ atsākās darbs un visādas trauksmes. ķermenis intrsanti reaģē.
vēlreiz biju pie terapeites. pierakstījos uz janvāri arī. mēģināšu vismaz reizi mēnesī kaukā atļauties.

Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt."

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]

Nopirku biļeti uz Mongoliju.
Tad jau viss būs labi.

Vakar ar suni bijām pirmie, kas sapēdoja celiņu.

joprojām:

Decembris 24., 2005

11:57
bet es jaunajā gadā negribētu satikt pseidodraugus
(5 raksta | ir doma)

Tik daudz darbā jādara, ka vispār nespēju sākt

varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"?
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..

ja te neviens, meklēšu citos tīklos.

Redzēju kādas 20 militàrās tehnikas vienības braucam pa Tallinas šoseju. Uz Latgali?

2025. gads. Informācija par notikumiem ir instagramā, tapēc piesekoju tur dažiem mūziķiem. Parasti parādās afiša un tad ir jāzīlē vai jāpēta, kur kad ir koncerts. Piemērs:

"💫“WunderKombināts. Piekļuve / Access” atklāšanas vakars ar karstvīnu un piparkūkām 9. decembrī, 19.00 @raa_riga @veldze 🎈

✨Pēc izdevuma prezentācijas vakars turpināsies ar Miķeļa Dzenuškas džeza trio koncertu plkst. 20.00. @mikelis.dz radītā mūzika ietver džeza, fanka un akadēmiskās mūzikas elementus.✨"

Ar lielu klikšķināšanu sapratu, ka tā veldze ir kautkur starp Matīsa un Bruņenieku ielām, dažādi resursi norāda dažādas adreses. Kas ir Wunderkombināts nezinu, bet itkā tā nav nepieciešama informācija.

Laicīgi izeju no mājas, aizbraucu ar trolli līdz Bruņinieku ielas pieturai, nolēmu iet uz Bruņinieku ielas adresi. Neko neredzu, nesaprotu, ar neliela parkūra palīdzību izgāju cauri kvartālam un dzirdu balsis. Uzeju aukšā kaut kas starp karaoke un erudīcijas spēlēm. Publika pie galdiem, neizskatās džeza tips, meklēju tālāk.

Izstaigāju tukšas telpas, uzzinu, kur ir kautskis un visādi hipsteru veikali un "radošās" telpas. Neko neatrodu.

Tad izlasu raa_riga (??) aprakstā, ka atrast var, redzot skursteni no Matīsa ielas. Izeju uz ielas, ieeju citā pagalmā, tur mūziķi pīpē! Es domāju, ka man ir paveicies, jo no laicīgās iziešanas palikušas piecas minūtes. Eju meklēt, ieraugu skatuvi, skatuves gaismas un mūziku. Uzraksts uz durvīm -> Ieeja pa kreisi. Apeju mājai apkārt atrodu ieeju, novelku jaku. Sarkans pasākums, 90% sievietes apmēram vienā vecumā, sarkanvīns, dāma paraksta grāmatas, domāju - tas būs tas iepriekšējais ievilcies. Bet nav instrumentu. Marimba tomēr aizņem vietu. Pēc kāda laika apskatos, ko paraksta.

MĀMIŅDZEJA! Kas tas ir nezinu, bet skaidrs ka ne WunderKombināts, atstāju daiļās dāmas un ar jaunu cerību eju ārā lietū. Klusums. Mūziķu vairs nav. Visas citas durvis ciet.

Izeju uz Matīsa ielas eju tālāk, ņemšu kā datorspēlēs, kad jāizkļūst no labirinta, vienkārši iešu gar vienu sienu. Un tur ir koncerts. Cits radošais veikals, balta gaisma, dāma kaut ko paraksta, dāmas pļāpā, dzer, bet stūrī džezs.

Sasveicinos ar suni, aizeju tuvāk pie mūziķiem un apsēžos uz palodzes pie skatuves. Pāris cilvēki paklausījās šo elitāro 40 minūšu skaņu, citi dzēra vīnu un pļāpāja, kā jau tādos pasākumos jādara. Biju priecīgs par cenu, kas bija par velti.

Jo kāda tad ir tā īstā cena mākslai.?!

Latviešu valodā vārds "cirslītis" ar nozīmi "cilvēks, kas nolohojas" ir radies šeit, Cibā, vai kaut kur pastāvējis jau iepriekš?

Un es pareizi saprotu, ka etimoloģija varētu būt saistīta ar to, ka dzīvnieciņš cirslītis angliski ir "shrew", bet alternatīvā nozīmē šeit ir ironisks pretstats vārdam "shrewd"? Vai arī neko nesaprotu?

Vispār foršs un smiekligs vārds, žēl, ka nav plašāk iegājies kā tāda latviska alternatīva tam pašam "nolohoties" vai "fuckup".

Uzskatīšu, ka 50 eiro laimests ir atlaide ortopēdiskajai jostai, ko
pirku par 79'eiro

Šovakar momentloterijā vinnēju 50 eiro (biļete maksāja 5€)