MANI KAIMIŅI DZER!

Jo jautrāks esi internetā, jo bēdīgāks dzīvē.

nē nu
jā

pirms 21 gada cibā rakstu:

Decembris 4., 2004

00:18
baigais vārds kapsula. kapi + sula.
bet visp. man sajūta tāda it kā es kapsulā dzīvotu


neticēsiet, bet arī tieši šodien domāju par vārdu "kapsula", jo dzēru gabapentīnu un domāju: "re, dzeltens kapsula!"

pēc kovid potes jau vienreiz tā bija, bet nu jau atkal paaugstināts kopējais holesterīns. kādā sakarā?

Kā var būt banāla saule?

mugurā iemetās kkāda krika.
1.x mūžā tik sūdīgi, knapi varu pakustēties.
laikam dzimšanas dienas mēnesī cilvēkiem mēdz būt slikti.
knapi zābakus novilku, knapi sunim siksniņu uzliku, knapi no gultas piecēlos.
visu knapi.

Vai tehnisko apskati var iziet auto, kam ātrumpārslēgu nevar ielikt piektā ātruma robā?

izrādās, ka ir jau 3. decembra diena, nevis otrā

2004. g. 2. dec. cibā arī pierakstīju sapni:

12:14
sapnī biju tai Pareizticīgo baznīcā, kas uz Brīvības ielas. nosaukumu nezinu, bet parasti uz durvīm tur raxtīts "hram atkrit" vai "hram zakrit". jau 2.x sapnī to redzu. iepriekšējo reizi, kad redzēju, tur bija lauku sēta un nikni suņi. pagājušo nakt - ļoti gaišs un vecas segas svētbilžu vietā.. mācītājs dikti laipns, likās kā velns.

pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu:

02:01
paglaudu cibai galvu. nedrīkst taču draugu pamest tāpēc, ka klibs.

tas laikam rucisisms
čerez žopu

tikko sapnī man piezvanīja caur pūdernīcu. pat ne caur spogulīti, bet caur pūderi, kas bija māla gabaliņi

Vai un kā LV ir iespējams diskrēti noskaidrot, vai cilvēks, kurš no soc. tīkliem pazudis, ir dzīvs vai nē?

Izrādās, ka Vācijās bibliotēkās (varbūt ne visās) cilvēki ir izdomājuši atjautīgu risinājumu grāmatu pārpilnībai un mūžīgajam vietas trūkumam plauktos. Lai nebūtu tik bieži jāpiedzīvo brutālā norakstīšana, ir izveidots speciāls stends, kur par 50 centiem var iegādāties dažādas grāmatas diezgan labā stāvoklī. Ja pērk vairāk par 3, tad laikam vēl pienākas atlaide. Vēl redzēju tādu ideju, ka mazāk populārās grāmatas tiek izstādītas ar saukli - Dosim pēdējo iespēju ciemoties pie lasītāja!

kortizola ugunskurs

biju pasludinājusi savu dzimšanasdienas nedēļu par sūdīgāko šajā gadā. tagad varu pasludināt, ka šī nedēļa bija vēl daudz daudz sūdīgāka.
es šobrīd atrodos ļoti tumšā vietā.
iepriekšējai sūdīgākajai gada nedēļai ar šo ir arī kaut kas vienojošs. toreiz bija sapisies Volvo un šoreiz - nākamajā dienā pēc iepriekšējā postā aprakstītajiem notikumiem, Volvo atkal parādījās elektrogļuks un viņš atteicās slēgties iekšā. nu tā, ka vispār. kopš vasaras, kad nomainījām ģeneratoru, vispār, vispār nebija bijis neviens gļuks. tas notika brīdī, kad no Saļika devos uz Rīgu. sēdēju, raudāju, no mēģa atbrauca bij. vīrs, nopūtās un aizdeva savu mašīnu. man kauns par to. šis, tāpat kā iepriekšreiz, protams, ir brīdis, kad man ritīgi vajag auto. provinces sabtransa saraksts vispār, vispār neatbilst manām vajadzībām.
4dien no rīta iekikoja emocijas. piezvanīju savai pirmajai terapeitei un sanāca pierakstīties jau uz nākamo dienu.
5dienu pārsvarā pavadīju braucot autobusā, jo negribēju stūrēt. ejot pie terapeites satiku Kl, kurš tieši tikko bija iznācis no savas terapeites. satikt terapeiti bija ļoti, ļoti labi. man pēc tam bija kkāds pēcterapijas high.
šodien laikam bija vissūdīgākā diena (neskaitot, protams, 2d), jo man nebija vispār nekādu ārēju darīšanu. nu, ne darbs, ne ar kādu kkas sarunāts. bija šis tas sarunāts ar sevi, bet nespēju neko. kādu laiku atpakaļ biju pasūtījusi kompi līzingā - 4d dabūju rokā. no vienas puses - būtu zinājusi, kā būs, nebūtu ņēmusi. vismaz kamēr CA nav atņēmis darba kompi. jo mēneša maksājums ir apm viena reize pie terapeita. then again - man atkal ir Heroes, kur pazust un paslēpties.
vēl šodien pamodos ar kniesošu kaklu. moš kovids? man tam šobrīd vispār nav vaļas un kapacitātes.
unnnn konkurences padome atkal pagarināja lēmuma pieņemšanu (bija solīts 27.11.), viss vēl vairāk karājas gaisā, neviens neko nezina un nesaprot, kolēģi jau paši sāk rakstīt atlūgumus (piem, ir aizgājusi pilnīgi visa pārdošanas daļa). ļoti, ļoti nepatīkams stāvoklis.
vēl, tā kā papsītis laikam nekā negribēja sevi apgrūtināt, māte ņēma un iesaistīja volvo lietā manu lielisko Saļika kaimiņu, ar kuru kādreiz dzērām kopā un viens otru ganījām, bet kopumā neesam runājuši gadiem. man kauns arī par šo, bet nu šaubos, ka viņam tur kkas sanāks. vēl māte teica, lai ņemot viņas zārka naudu un pērkot mašīnu. virs zemes jau viņu neatstāšot.

kas vēl tāds?
pagājšsestdien bijām uz Oblicus Valmierā.
3d Briānielā atklājām Līvas Graudiņas izstādi (ritīgi smuka, ejiet skatīties) un bija Elīzas Daines koncerts.
4d muižā bija forša kulinārā mantojuma meistarklase pirmās Vidzemē driķētās pavārgrāmatas kontekstā.

šajā gadā atlicis vēl mēnesis. ļoti ceru, ka tajā nebūs kāda nedēļa vēl drausmīgāka par šo. gaišu visiem šo skaisto adventa laiku.

Izrādās, ka spoguļneironi vislabāk attīstīti tiem, kuru vecākiem bijušas lielas problēmas (atkarības, depresija utt.). Tā kā spoguļneironi palīdz saprast (just) cilvēkus bez vārdiem (spoguļo otra emocijas, jūtas), rodas vēlēšanās palīdzēt, saprast problēmu, to risināt. Tādi bērni izaug par ļoti empātiskiem cilvēkiem un bieži vien tāpēc izvēlas palīdzošās profesijas. Taču svarīgi ir pārstrādāt savu traumatisko pieredzi, lai neprojicētu savas traumas uz citiem, tādā veidā it kā neapzināti cenšoties dziedināt sevi.

esmu no tiem, ko uzrunā uz "tu", nezinu tam skaidrojumu.
vakar ievēroju, ka viens ārsts, un šodien – augšējā stāva kaimiņiene.

Ahoi,

Ir nepieciešams dāvanai ierāmēt A3 formāta poligrāfiju/izdruku.
Skatos, ka Rīgas centrā ir padaudz vietu, kas to dara.

Ir kādi ieteikumi no pašu pieredzes?

Vēlams, ja to var izdarīt uzreiz - ok, ja extra samaksa.
un vēl superīgi būtu, ja piedāvā arī nosaukuma plaksnīti/etiķeti, ko uz rāmja piestiprināt.

šis ir interesanti: https://www.helsinkitimes.fi/finland/finland-news/domestic/27207-finnish-cities-offer-cash-to-combat-invasive-spanish-slug-outbreak.html

LV tas gan jau nestrādātu. mums jau tāpat nez cik gadus invazīvo sugu sarakstā ir tikai viena suga un nekādi citas tajā iedabūt iekšā nevar etc., bet nu pieeja interesanta.

Tā kā gribu atbalstīt latviešu izdevējus, Narvesenā nopirku jauno filozofu veidoto žurnālu "Tvērums" par Austrumu tēmu. Iegādājos arī tāpēc, ka gribēju izlasīt interviju ar Kasparu Eihmani. Sākumā padomāju, ka pārdevējs nevar atrast svītrkodu un tāpēc pēta žurnālu no visām pusēm. Bet tad viņš pajautāja: "Rīgas laiks laikam vairāk neiznāk? Šis žurnāls izskatās ļoti līdzīgs." Paraustīju plecus un atbildēju, ka laikam tiešām vairs neiznāk un novēlēju jauku vakaru. Varbūt nemaz neesmu tik introverts cilvēks, ja sarunājos ar pārdevējiem, lai gan es steidzos (līdz vilcienam bija atlikušas 7 minūtes), tāpēc nepaspēju pajautāt, kas tik īpašs viņam šķiet Rīgas laikā. Tā laikam tāda profesijas blakne, kad gribas uzdot jautājumus par lasāmo.

"Pēc daudzo iepriekšpieņēmumu krišanas par Āzijas filosofiskajām tradīcijām, iepazīstoties ar tām tuvāk, vienā brīdī atskārtu, ka esmu caurcaurēm eiropietis. Visos poētiskajos pašizdomājumos un naivajos mēģinājumos kļūt par ko citu - sākotnējā interese bija izsalkums pēc transformācijas - likās, ka iztēles laukā esmu tuvāks Āzijai nekā Rietumiem. Gan jau tāpēc, ka par Rietumiem līdz galam neko nebiju sapratis vai zinājis. Ilgi dzīvojot Āzijā - gandrīz trešdaļu dzīves -, vienā brīdī sajūti, ka esi cita māla mīcīts. Vēl jo vairāk, sevis novērošanas un analizēšanas rezultātā tu sāc atskārst un pamanīt iepriekšējos pieņēmumus, kurus esi attiecinājis uz Ķīnu un Indiju, kas nāk no Eiropas tradīcijas. Kristietība un katolicisms izlien kā spalvaina āža kāja, un nemaz ne sliktā nozīmē (smejas) [..] Biju pārliecināts, ka esam brīvības vektora iemiesojums un Āzijā tā nav; ka citur mēs to vēsturiski nenovērojam. Vismaz kamēr nenonācu Taivānā, kas ir eksperiments starp liberālo demokrātiju un konfuciānistisko pasaules skatījumu un kas vismaz pagaidām darbojas brīnišķīgi."

Kaspars Eihmanis

Iesakiet latviskus (vai krievu valodas) youtube kanālus, ko abonēt pensionārei, lai viņa visu dienu neskatās stulbības par Putinu.

šī bija ļoti baisa un drausmīga diena. toties man bija ļoti laba pieredze ar pašvaldības policiju, valsts policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību.
jūtos vienlaikus ļoti alert un ļoti numb. ļoti gribas pie terapeita kaut kā to visu procesēt, bet piķis ir ļoti liela problēma.
ļoti par daudz vārdu "ļoti" uz trim (nu jau četriem) nieka teikumiem.

ir tik viegli sevī kultivēt nelaimību.
skatos uz sevi, un kļūst sevis žēl.

bērniņš joprojām ir bērniņš, tikai vecs.

tikko atkal redzēju aizlidojam gulbjus.
sasaucas un aizlido.
smeldzīgi un skaisti.
no flīzīšu sienas nokrita flīzīte. palika robs.

13200. Katrīnas ir kustoņu svētki, jo tad viņi, cilvēkiem nezinot, naktī pulkstens divpadsmitos ejot baznīcā. Ja nocērpot aitas priekš Katrīnām, tad viņas kaunoties kailas iet baznīcā.
/G. Pols, Baldone./

Visiem censoņiem der atcerēties ka bērnības zemē aizbraukt un jaunības upē nopeldēties nevar. bet ja negribas dzīvot tagadnes mājā ko tad darīt? Lūk uz šo mums vajadzētu kādu atbildi, man pastkastes pārsvarā tukšas