formica

Tas kaa visas lielaas slaveniibas atbalsta Kamalu ir sheer creepy. Un es pat nezinu kaapeec, it just gives me weird shudder and a sense of doomy reconfirmation?

it's time to smash dei bureaucrats

Vakar cilvēki visā pasaulē solidarizējās ar Vācijas sievietēm, protestējot pret jaunajiem Self ID likumiem.

( ... )

Metam Volšam iznākusi jauna filma. Iepriekšējā man patika un šī arī. (ja kāds gadījumā nevar izturēt, ka rakstu par 'propagandas filmām', tad atgādinu, ka es nevienam nelieku skatīties). Filmas tonis bija citāds nekā gaidīju - sākums bija mazliet neveikls, bet pakāpeniski tā kļuva arvien komiskāka. Viens no filmas neticamākajiem momentiem man personīgi bija 'race 2 dinner' pasākums, kur baltās liberāļu sievietes maksā naudu, lai viņām pie pusdienu galda izstāstītu kādas viņas ir rasistes. Visas defaultā, arī tā, kuras laulātais draugs ir melnais. Bija brīžiem grūti noticēt, ka tas nav farss. Par Robin DiAngelo biju dzirdējusi, bet man viņas bija mazliet žēl. Palika iespaids, ka viņa no sirds tic tam, ka viņa dara visu, lai pasaule būtu labāka. Man viņa šķita kā maigāka versija cilvēku tipam, kas varētu, K. S. Lūisa vārdiem sakot, vēlēties mūs mocīt mūsu pašu labā.



Šis ir skrīnšots no filozofa Stīvena Hiksa lekcijas, uz kaut ko līdzīgu tika vedināts arī filmā - vai mēs tiešām dzīvojam laikā, kad, piemēram, rasisms un seksisms ir tādos apmēros kā nekad agrāk pirms tam vēsturē nav bijis, vai arī tie ir kļuvuši par vienīgajiem tematiem uz ko tiek nepārtraukti vērsta uzmanība?

Ričardam Dokinsam bija intervija ar vienu lingvistu, kuru noklausījos vakar, un tur tika runāts mazliet par atšķirībām starp valodu un dialektu. Un Dokinss minēja piemēru, ka tu kā anglis vari izlemt mācīties holandiešu valodu, aizbraukt uz Amsterdamu un runāt lauzītā valodā un vietējie būs iepriecināti, ka tu mēģini runāt viņu valodā un tevi uzslavēs etc. Un - tu kā anglis vari arī aizbraukt uz Skotiju, ieiet krogā un mēģināt atdarināt vietējo dialektu, taču par to diez vai kāds priecāsies un uzslavas arī, visticamāk, nebūs sagaidāmas - lai gan abos gadījumos tu mēģini izklausīties tāpat kā vietējie, tomēr rezultāts būs pretējs. Dialektu atdarināšana bieži var tikt uztverta kā sava veida apsmiekls, kamēr valodas mācīšanās tāda nav.

Noskatījos Inside Out 2.

Multenes ir mans 'vājais punkts', lai arī cik reižu es skatījos pirmo Inside Out un domāju, ka šoreiz jau nekādā gadījumā vairs neraudāšu, nu cik var, neraudāt vienkārši nav iespējams. Tāpat ar Coco vai Soul.

Šis otrais Inside Out gan nebija ne tuvu tik raudulīgs kā pirmais, bet tajā bija viens interesants moments par kuru vēlos uzrakstīt - situācija, kura mats uz mata notika arī manā dzīvē un to redzēt bija diezgan interesanti. Inside Out 2 stāsts ir galvenokārt par apkaunojoši neērto pubertātes posma pieredzi.

Man vidusskolā bija paralēlklasē meitene, kurai ļoti patika viena puišu grupa, viņa starpbrīžos klausījās aizrautīgi viņus uz austiņām un tad nāca stāstīt, ka viena nepelnīti populāra puišu grupa jau ir izjukusi un, ja vēl izjuks tā otra nepelnīti populārā puišu grupa, tad viņas mīļākā puišu grupa uzkāps slavas kalnā... Nākamajā gadā mēs abas pargājām uz citu skolu - mēs nebijām draudzenes, bet tā vienkārši notika un bijām vienā klasē. Kādā stundā, kad skolotāja bija izgājusi, divas meitenes no jaunās klases, kuras skaitījās pats-pats krējums, nāca viņai prasīt, kuras ir viņas mīļākās grupas un jautāja vai viņai patīk viena konkrēta [tā viņas iemīļotā] puišu grupa, kas vairs neskaitījās kūl. Meitene atbildēja sarkastiski, ka jā...ārkārtīgi. (Tieši tāpat kā Railija Inside Out 2). Tas notika sen un es par to biju pilnīgi aizmirsusi, bet multene šo atmiņu izvilka laukā. Pasaule laikam nav nemaz tik ļoti mainījusies.

Iedomaajieties dziivi, kur viena domineejoshaakaa doma dienu un nakti ir, ko naakamo vajag sakaartot. Taa ir mana dziive, bezgaliiga nekaartiiba, ko es vaargi meegjinu katru dienu, katru stundu, katru minuuti kaartot, and mostly it is all relentlessly futile. Protams es tikuntaa esmu laimiiga. Vieniigais, man ir jautaajums - vai citus cilveekus nekaartiiba arii tik dramatiski ievaino?

Tramps vismaz runā kā reāls cilvēks ar saviem apiem un dauniem. Esmu tikai Rogana intervijas sākumā un jau saprotu kāpēc daudziem cilvēkiem amerikā Tramps patīk. Viņš nav ideāls līderis, bet vismaz puslīdz godīgs par sevi un netēlo to, kas viņš nav. Mazliet dīvains, bet kopumā lādzīgs vecis, kas mīl savu valsti un cilvēku, kas šo valsti veido.

Cerams, ka Kamala arī piekritīs uzaicinājumam pie Rogana. IMO tieši šādās intervijās vislabāk viss redzams par cilvēku.
Malacis Rogainis par iniciatīvu un kudos Trampim, ka iet visur un stāsta kas viņš ir un ko grib.

ps, Jā, man nepatīk viņa cionistu verga nostāja. Ceru, ka viņš par to melo, lai dabūtu žīdu atbalstu.

Par riebeklību bļaušanu - cietums, par seksuālu uzbrukumu un bērnu pornogrāfiju - nav cietums, jo 'troubled soul'


https://www.bbc.co.uk/news/articles/cpw5w8nl5ezo


https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9vn84zjjnlo

Te mazliet nepieciešams konteksts. Šobrīd UK Women's Equality Party un daži citi cenšas uztaisīt varoni no Chris Kaba, bet viņš nav nekāds varonis - bet vismaz nav baltais.

Jau atkal, atliek no riita izdzert bloody kafiju, un esiiba ir vieglinja un skaistinja kaa omuliiga ozolziiliite oranzhiigajaas rudentinja lapaas dusot. No riita pirms izdomaataas probleemas atkal izdomaajas.