Savādi! Pavisam savādi! Arī es tieši šorīt domāju par vecumu.

Brokastu laikā, kad ķēros pie desas ripiņu iepakojuma atvēršanas (prastā Rīgas Miesnieka Sviestmaižu desa, nekāds šikais salami vai servalāde - sveiciens chemaika un skuka, pēc nedēļas būšu pavisam resns!), pēkšņi pamanīju, ka tās realizācijas termiņš beidzies vakar. Respektīvi palikusi veca. Līdz ar to nācās sarīkot steidzamas bēres un to apglabāt. Vieglas smiltis! Un  gaišā piemiņā!