Ir diezgan sūdīgi, ne tā, ka pavisam, bet tomēr. Tāpēc labi vien ir, ka nekur neesmu aizbraucis.
Miestā arī viss kluss un mierīgi. Pirmos gadus šurp brauca rīdzinieki pilsētas pievārtē dziedāt dziesmas, pieliet mūli un pabarot odus. Gadiem ejot visasapkārtnes pļaviņas noprivatizētas ar visām govs pļekām un apbūvētas ar Darvins vien zina ko, un ugunskuru kūrēji aizemigrējuši tālāk prom. Līdz ar viņiem arī ciema iedzīvotāji. Vismaz šodien pēc astoņiem nevienu nesmu manījis. Apkārtējo māju logi arī tumši. Bet debesis īsti tumšas nepaliek. Pamale pavisam gaiša. Un dūmakā. Migla tā nav. Kad paver logu, var saost svilumu.