Ej tu cilvēks pa ielu savā nodabā, kaut ko pie sevis domā, nevienu neaiztiec, zem kājām šļakst peļķes, no gaisa arī kaut kāds slapjums nāk, un, kad gandrīz jau esi nonācis galā, attopies, ka visu ceļu esi nesis rokā neatvērtu lietussargu.