Previous | Mem | Next
 

fedrs
06 Decembris 2005 @ 15:11
 
Skolā, kad vācām makulatūru, patika izvilkt no kaudzes vecu grāmatu, bezvākiem, sākuma un  beigām, un palasīt, nezinot, kas bijis pirms un kas būs pēc. Kā tāds nejauši veikalā vai vilcienā sastapts cilvēks, ar kuru apkainies pāris nenozīmīgām frāzēm, bet par kuru neko nezini, pat vārdu ne, un nezināsi, kas ar viņu būs tālāk, kad aiziesiet katrs savu ceļu.
 
3 raksta | ir doma
 
( Post a new comment )
[info]kreiza on 6. Decembris 2005 - 15:34
Es tā vispār grāmatas mēdzu lasīt- sākot no nejauši uzšķirtas lapas... Ja ieinteresēja, tad atgriezos uz sākumu. Jo sākumi parasti ir garlaicīgi un nebaudāmi. Teiksim, "Parīzes dievmātes katedrāli" vispār nebūtu izlasījusi, ja nebūtu sākusi lasīt no vidus...:)
(Atbildēt) (Link)
[info]siltavieta on 6. Decembris 2005 - 15:58
kādreiz kad tualetes papīrs nebija, mums vienmēr atejā bija grāmatas, kurām vai nu beigas vai vidus vai sākums izplēsts, es lasīju to, kas palicis vienmēr, citreiz bija pilnīgi dusmas, ka tādas grāmatas atejā noliktas..
bāc, es vispār tagad nesaprotu, nafig mums atejā bija grāmatas, bet tās noteikti nebija nekādas labās, ja jau atejā
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]kreiza on 6. Decembris 2005 - 16:47
Tas papīrs taču ciets:( Priekš tādām vajadzībām bija jāpasūta avīzes:P
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)