Skolā, kad vācām makulatūru, patika izvilkt no kaudzes vecu grāmatu, bezvākiem, sākuma un  beigām, un palasīt, nezinot, kas bijis pirms un kas būs pēc. Kā tāds nejauši veikalā vai vilcienā sastapts cilvēks, ar kuru apkainies pāris nenozīmīgām frāzēm, bet par kuru neko nezini, pat vārdu ne, un nezināsi, kas ar viņu būs tālāk, kad aiziesiet katrs savu ceļu.