Vakar, īsinādams laiku pirms kāda lietišķa randiņa, grāmatnīcā pašķirstīju Jelinekas "Klavierētāju". Sākumā nodomāju what the shit? Bet tad, uz vāka izlasījis, ka autore saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā, nodomāju, ka tie troļļi tak nebūs marasmā iedzīvojušies. Gan jau pie vainas tulkotājs, kurš pārskatīšanās dēļ romāna vietā iztulkojis kinoscenāriju, un tāpēc  vai visa grāmata sastāv no vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem. Vissarežģītākās lingvistiskās konstrukcijas bija atrodamas uz ceturtā vāka, kur izdevniecībā praksti atstrādājošs sabiedrisko attiecību students bija vingrinājies slavas dziesmu sacerēšanā, un Nobela prēmija bija domāta kā bamboocha?