Viss iet uz galu. Pat sarkani krāsotā spirta līmenis termometrā manāmi sarucis. Nelieši! neko bez uzraudzības nevar atstāt. Nez, tik kā tie tur, ārā, pamanījuši, ka Finlandia Cranberry nodzerts,  un pagalmam atslēguši apkuri. Viss iet uz  galu. Govas pat, tā, kas ikrītus ceļmalā zāli grauž, pavisam brūna kļuvusi. Esmu gatavs galvu likt ķīlā, ka vasarā tā bija riktīgi piķa melna. Tāda īsta nigērgovs. bet nu sāk izbalēt. Skaties, līdz pirmajam sniegam būs pavisam balta. Polārgovs. Viss iet uz galu. Nesaproti tik, ko tā tur ik rītus gremo. Vai tad zāle uz galu neiet, un nebeidzas nekad? Un vēl, šķiet, katram iekšā ir kaut kas, kas nekad neaiziet. Tikai tiek atlikts līdz citai reizei, uz pieprasījumu, kaut kur tālāk, lai nemaisās pa kājām. Bet pavisam tas tā arī neizbeidzas. Ja nu vienīgi aizmirstas, kur nogrūsts.