Gribētu parunāt par nereti piesaukto diskutēšanas kultūru un manierēm forumā. Uzreiz jāsaka, ka tas neattieca uz visām tēmām, bet uz vienu noteiktu to daļu.
Tātad, cilvēkam ir pilna sirds, spilventiņš piebļauts pilns un viņš/a atnāk uz forumu izkliegt savu sāpi. Piemēram, "visi vīrieši ir cūkas" vai "visas cūkas ir vīrieši" (nevajadzīgo no svītrot, vajadzīgo pasvītrot). Viens, divi un vairāk vai mazāk detalizēts kliedziens ir gatavs. Un pretīm sāk birt daudzskaitlīgas atsauksmes, vai ne visai - atkarīgs no rakstītāja/as talanta.
Lielāko ievērību izpelnās skarbi komentētāji, ar replikām "sama dura!" utml. Diemžēl viņi parasti tiek atzīmēti negatīvi. Un nepelnīti, jo... Pie šā es gribētu pakavēties.
Tātad mēs sākām stāstu ar to, ka cilvēkam ir pilna sirds un ir akūta nepieciešamība izlikt savu sāpi. Dabiski, šādā stāvoklī viņš/a ir mazliet nepacietīgs/a un neiedziļinās vis detaļās, bet steidz ar problēmu iepazīstināt galvenajos vilcienos. Tūlīt pēc pogas [Nosūtīt] nospiešanas, autors/e atceras 100+1 lietu, kas nav pieminēts. Bet viss vēl nav zaudēts, jo paliek taču iespēja komentēt un atbildēt komentētājiem.
Tagad lūk nāk kāds labvēlīgi noskaņots līdzpilsonis/e un piebalso autora/es rakstītajam: "Jā, visi viņi cūkas! Kā es tevi saprotu!" Un autors/e, kā jau labi audzināts cilvēks, saka paldies. Ja izdodas, izspiež vēl arī kādu smailiju, ko velta iejūtīgajam komentētājam. Taču sirds paliek pilna, jo nav izlikts viss.
Un tad nāk tas/ā otrs/a, kurš/a iekomentē "Dura!", "Pamet!", "Sama zeļonaja!" vai kā tamlīdzīgi. Neuzmanīgam lasītājam varētu šķist rupji, neiejūitīgi... Bet mēs papētīsim sīkāk. Ko dara autors/e saņēmusi šādu atsauksmi? Dabiski, ka turpina "dvēseles kliedzienu", papildinot to ar jaunām detaļām, atbrīvojoties no žults kā vien prasdams/a. Šādi turpinot kādu laiku, nabaga cilvēks beigu beigās dodas prom no foruma izlamājies/usies un nolamāts/a, bet atvieglotu sirdi.
Tāpēc novērtēsim pēc nopelniem tos, kuri patiesi palīdz, darbos, nevis tikai vārdos!