Ap pusdienas laiku aizgāju līdz bibliotēkai un, ilgi ķemmējis plauktus, uz dullo paņēmu Maikla Kraitona Spietu. Pēcāk mazliet paražoju, mazliet paskatījos olimpiadi, mazliet palasīju. Neilgi pēc pusnakts četri ar pusi simti lappušu bija pieveikti. Turklāt tiku lasījis gana uzmanīgi lai joprojām atcerēos galveno varoņu un tiem tuvu stāvošo personu vārdus. Starp citu, tirši tāpēc ienīstu visus tos senos grieķus un viņu saražotos rakstus, jo viņus visus un rakstos pieminētos personāžus dēvēja aplam līdzīgi, nekādi nespēju iegaumēt kurš kur kurš.

Mans mīļākais gabals no kinofilmas Paris skaņu celiņa - Kraked Unit. Les Fleurs Du Slam.
 

Nezinu, kā beigsies spēle pret čehiem, taču labi, ka mūsējiem nav jāspēlē pret kanādiešiem. Vācieši izskatās itin neslikti, taču kanādieši ar viņiem izdarās tā, ka nabaga fričus žēl paliek.

Sitiet Čelsiju!