Ap pusdienas laiku aizgāju līdz bibliotēkai un, ilgi ķemmējis plauktus, uz dullo paņēmu Maikla Kraitona Spietu. Pēcāk mazliet paražoju, mazliet paskatījos olimpiadi, mazliet palasīju. Neilgi pēc pusnakts četri ar pusi simti lappušu bija pieveikti. Turklāt tiku lasījis gana uzmanīgi lai joprojām atcerēos galveno varoņu un tiem tuvu stāvošo personu vārdus. Starp citu, tirši tāpēc ienīstu visus tos senos grieķus un viņu saražotos rakstus, jo viņus visus un rakstos pieminētos personāžus dēvēja aplam līdzīgi, nekādi nespēju iegaumēt kurš kur kurš.