Eu, bet mums tak arī viengad saldētu tītaru jau nu ne, bet laikam zosi, iedāvināja. Bet varbūt tomēr mazu tītaru, tādu, kas bērnībā daudz slimojis.

Laikabiedri viņu dēvēja gan par izcilāko fotogrāfu valstī, gan par ģēniju. nebūs pārspīlēti teikt, ka viņš pagājušā gadsimta 30. gados kardināli mainīja priekšstatus par fotoportretu. Iemūžinājis tādus savus laikabiedrus kā Odrija Hepberna, Marlēna Dīriha, Vijena Lī. Vienmēr drosmīgi eksperimentējis. Šos radošos meklējumus labi ilustrē dažādos laikos uzņemtie pašportreti:
Angus in tub with top hat & umbrella
Happy X-Mas
Kā arī protams šis ( ... )
Lai kāds ko nepadomātu, piebildīšu, ka fotošops tai laikā vēl nebija izgudrots.

Skolā, kad vācām makulatūru, patika izvilkt no kaudzes vecu grāmatu, bezvākiem, sākuma un  beigām, un palasīt, nezinot, kas bijis pirms un kas būs pēc. Kā tāds nejauši veikalā vai vilcienā sastapts cilvēks, ar kuru apkainies pāris nenozīmīgām frāzēm, bet par kuru neko nezini, pat vārdu ne, un nezināsi, kas ar viņu būs tālāk, kad aiziesiet katrs savu ceļu.