- Labdien!
- Labdien!
- Ēdīsim?
- Es noteikti. Jūs ar vēl neesat pusdienojis?
- Ko varu piedāvāt?
- Man, lūdzu, samu vīna mērcē.
- Diemžēl sami beigušies. Bet vīns vēl ir.
- Vīnu negribu. Vīnogu sula būtu?
- Nav.
- Sasodīts! vai vismaz kaut kas no reklāmā solītā jums būtu?
- Varam pasaukt kādu no Rīgas laika, lai atnāk ko uzēst. Vai piezvanīt Neiburgai, lai nokāpj kafiju padzert.

Tajās dienās, kad galds vai lūst (varbūt kādam tas lūzt, bet man lūst, ai, kaut gan varbūt man tikai izskatās, ka tas lūst, bet patiesībā lūzt, tāpat kā citiem), kļūstu pārsteidzoši pļāpīgs un pēkšņi atceros viskaut ko, ko neesmu izstāstījis, vai arī citiem gadās tik daudz vis kaut kā, par ko jāpasaka kaut kas slikts. Un tā nu klaviatūras taustiņi nebeidz drudžaini klabēt ne mirkli. Sasodīti izturīgus tos pēdējā laikā darina, tas gan jāatzīst. Savādi tik, ka šī verbālā diareja nekādu vērā ņemamu kavēšanos nav izraisījusi. Pārsteidzoši. Un nedaudz aizvainojoši. Jo rādās, ka varbūt nemaz tik svarīgs neesmu. :(

Aiz loga lāses grabina palodzes skārdu, pa laikam kaut kur skumji pret mēnesi iekaucas auto signalizācija, bet no radio reproduktora Bobs Mārlejs dzied No woman.delfi.lv no cry.delfi.lv...

Selamat siang! Tas nozīmē labdien! Nomainīju gmailam valodu uz bahasa indonesia. Tagad zinu, ka iesūtne ir Kotak Masuk. Skan jauki!!! Viena nelaime - vairs nevaru atpakaļ samainīt. Es šim saku Saya tidak bisa bicara bahasa Indonesia. Tak gmails neklapē ne ar ausi un citādi ar mani nemēģina sazināties. Varbūt kāds zin kā tai bahasā skan parametri vai options?